Maduro neizslēdz pilsoņkara iespēju
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro svētdien, tikai dažas stundas pirms viņam izvirzītā astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu ultimāta termiņa, izteicies, ka neizslēdz pilsoņkara iespēju valstī.
"Neviens šobrīd nevar droši pateikt, cik liela ir šāda iespēja," viņš paziņojis intervijā telekanālam "La Sexta", kuras fragmenti iepriekš publicēti Spānijas medijos. "Viss ir atkarīgs no ziemeļu imperiālistu [ASV] un viņu Rietumu sabiedroto vājprāta un agresivitātes pakāpes."
"Mēs vienkārši dzīvojam savā valstī un lūdzam, lai neviens nejaucas mūsu iekšējās lietās, un gatavojamies aizstāvēt savu valsti," izteicies Maduro, piebilstot, ka aizstāvībai jau gatavojas "tauta fabrikās, augstskolās un citur".
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanāla CBS programmai "Face the Nation" izteicies, ka militāra spēka lietošanu Venecuēlā joprojām uzskata par iespējamu variantu. Viņš arī piebildis, ka pirms dažiem mēnešiem no Maduro saņēmis lūgumu tikties, bet noraidījis to.
Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, Nīderlande un Beļģija brīdinājušas, ka atzīs par Venecuēlas pagaidu prezidentu opozīcijas kontrolētās Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, ja Maduro līdz svētdienas pusnaktij neizsludinās valstī jaunas vēlēšanas. Svētdien šīm septiņām valstīm pievienojusies arī Austrija.
Maduro, sestdien uzrunājot savus atbalstītājus, šīs prasības nosaucis par nekaunīgām, bet intervijā paziņojis, ka nepieņems nekādus ultimātus.
Kā ziņots, 23. janvārī Gvaido pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tā mēģinot gāzt prezidentu Maduro. Uzreiz pēc tam vairākas valstis - tostarp ASV, Kolumbija, Argentīna, Brazīlija, Čīle un Kanāda - atzina Gvaido par likumīgo Venecuēlas prezidentu.
Ceturtdien arī Eiropas Parlaments (EP) nolēma atzīt Gvaido par likumīgo Venecuēlas pagaidu prezidentu saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju.