Tūkstošiem argentīniešu izgājuši protesta demonstrācijās, aicinot parlamenta augšpalātu jeb Senātu neatbalstīt likumprojektu par viendzimuma laulību atzīšanu, kuru jau apstiprinājusi parlamenta apakšpalāta. Prezidente Kristīna Kiršnera-Fernandesa sacījusi, ka likumam tā pieņemšanas gadījumā savu veto neuzliks.
Buenosairesā pie Nacionālā kongresa ēkas bija pulcējušies ap 150 000 viendzimuma laulību pretinieku, mītiņi, demonstrācijas un protesta akcijas notikušas arī citās Argentīnas pilsētās, vēsta AP. Demonstrācijās piedalījušies vadošo reliģisko konfesiju līderi, bet Buenosairesas arhibīskaps, katoļu kardināls Horhē Bergoglio, kurš bija viens no protesta akciju organizētājiem, nodēvējis plānotās izmaiņas Civillikumā par "antropoloģisku regresu". "Bērniem ir tiesības uz tēvu un māti", "Jā – laulībām starp vīrieti un sievieti", "Dievs ir pret homoseksuālismu" – ar šādiem plakātiem rokās demonstrācijā izgājuši lielākā daļa likuma pretinieku. Viņu pusē nostājušies daudzi vietējie mediji, kuri brīdina, ka Senāts "var pieņemt kļūdainu lēmumu, kas var izrādīties liktenīgs visai nācijai".
Jāpiebilst, ka pat vairāki valdošās partijas – proprezidentiskā bloka Uzvaras fronte – deputāti atzinuši, ka šis jautājums ir tik kutelīgs, ka tā pieņemšanu vai nepieņemšanu labāk būtu uzticēt pilsoņiem un sarīkot referendumu. Opozīcija savukārt bija izvirzījusi alternatīvu likumprojektu, kurā viendzimuma laulības vēlējās traktēt kā "civilsavienību, kas atšķiras no oficiālām laulībām, taču nekādā veidā nediskriminē gejus un lesbietes", vēsta RIA Novosti. Tomēr Senāta vadība šo projektu pat atteikusies pieņemt izskatīšanai, apgalvojot, ka neesot ievēroti procedūras standarti. Savukārt prezidente K. Kiršnera-Fernandesa, kura pašlaik uzturas valsts vizītē Ķīnā, baznīcas atbalstītās protesta akcijas nodēvējusi par "jaunu krusta gājienu" un "inkvizīcijas laikmeta atgriešanos".
Reuters atgādina, ka 2002. gadā Argentīna kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kurā oficiāli tika atļauts civilā savienībā dzīvot viena dzimuma personām. Tomēr šie pāri nebaudīja visas tās pašas tiesības, kādas ir oficiālā laulībā esošām personām – piemēram, viņiem nav ļauts adoptēt bērnus. Dažādām Argentīnas tiesu instancēm regulāri nākas anulēt laulības, kuras pārāk progresīvi mācītāji vai ierēdņi noslēguši starp viena dzimuma personām. Tajā pašā laikā runāt par homoseksuālistu tiesību ierobežošanu Argentīnā ir muļķīgi. Jau 1983. gadā, īsi pēc militārās huntas gāšanas, Buenosairesā tika atklāts pirmais geju bārs. 2008. gadā vienā no Buenosairesas rajoniem ierīkots īpašs sarkano lukturu rajons netradicionālās seksuālās orientācijas piekritējiem, bet pirms trim gadiem tieši Argentīnā notika pirmais pasaules čempionāts futbolā gejiem. Pilsētas varasiestādes lēš, ka ik gadu Buenosairesu apmeklē aptuveni pusmiljons homoseksuālistu no dažādām pasaules malām – pilsētā ir klubi, veikali un pat viesnīcas, kas specializējas geju, lesbiešu un biseksuāļu apkalpošanā.
Interesanti, ka, pēc vairāku argentīniešu politologu domām, valdošās partijas pūliņi pieņemt šo pretrunīgi vērtēto likumu ir saistīti ar nākamgad paredzētajām vēlēšanām. "Likums ļauj valdībai ieņemt skaidru kreisi centrisku pozīciju, bet opozīciju pabīda uz labējāku nostāju, tādējādi samazinot tās izredzes uz panākumiem gaidāmajās vēlēšanās," sarunā ar Reuters saka sociologs Roberto Bekmans. Turklāt lielās diskusijas ne tikai sašķēlušas opozīciju, bet arī novērsušas tās uzmanību no valdības realizētās ekonomiskās politikas, viņš norādījis.