Krievijas militārie algotņi, kas jau iepriekš piedalījušies slepenās misijās, pēdējo dienu laikā ieradušies Venecuēlā, lai stiprinātu prezidenta Nikolasa Maduro apsardzi, pavēstīja divi algotņiem tuvi avoti.
Trešais avots ziņu aģentūrai "Reuters" apliecināja, ka Venecuēlā atrodas algotņu kontingents, tomēr nevarēja pateikt, kad viņi ieradušies un kāda ir viņu loma.
Kā sacīja ar militārajiem algotņiem saistītā Krievijas paramilitārā kazaku grupējuma līderis Jevgeņijs Šabajevs, viņš dzirdējis, ka Krievijas algotņu skaits Venecuēlā varētu būt lēšams ap 400.
Citi avoti minējuši mazākas grupas.
Algotņi esot saistīti ar Krievijas privāto militāro kompāniju "Vagner". Tās sastāvā ir bijušie karavīri, kas piedalījušies slepenās misijās Ukrainā un Sīrijā.
Atsaucoties uz avotiem Krievijas valsts drošības struktūrās, Šabajevs sacīja, ka kontingents izlidojis uz Venecuēlu nedēļas sākumā - dienu pirms opozīcijas protestu sākuma.
Algotņi izlidojuši divās čarterlidmašīnās uz Kubas galvaspilsētu Havanu, bet no turienes ar komercreisu lidmašīnām nogādāti Venecuēlā, sacīja Šabajevs.
Algotņu uzdevums Venecuēlā ir aizsargāt Maduro pret aizturēšanas mēģinājumiem, ko varētu īstenot opozīcijas atbalstītāji prezidenta apsargu vidū, viņš skaidroja.
"Mūsu cilvēki ir tur, lai viņu aizsargātu," piebilda Šabajevs.
Jau vēstīts, ka Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido šonedēļ pasludināja sevi par Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītāju.
ASV, Kanāda un vairāk nekā desmit Latīņamerikas valstis jau ir atzinušas Gvaido par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Savukārt Meksika un Kuba ir valstu vidū, kas Maduro joprojām atzīst par Venecuēlas valsts galvu.
Krievija paudusi stingru atbalstu savam sabiedrotajam Maduro, bet galvenā Venecuēlas kreditore Ķīna paudusi iebildumus pret iejaukšanos no ārienes.
Maduro negrasās atteikties no varas un uzstāj, ka ir demokrātiski ievēlēts uz otru prezidentūras termiņu. Venecuēlas armijas vadība ir paziņojusi, ka atbalsta Maduro.