Skolotājs no ASV pievēršas islāmam un kļūst par "Islāma valsts" atbalstītāju

© Reuters/Scanpix

Bijušajam skolotājam no ASV Teksasas štata ir izvirzītas federālas apsūdzības mēģinājumā sniegt svarīgu atbalstu džihādistu grupējumam "Islāma valsts", piektdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

34 gadus vecais Vorens Kristofers Klārks piektdien stājās tiesas priekšā Hjūstonā, un tiesa viņam noteica apcietinājumu bez iespējas tikt atbrīvotam pret drošības naudu.

Klārku Sīrijā bija sagūstījis nemiernieku grupējums Sīrijas Demokrātiskie spēki, cīnoties pret "Islāma valsts" atliekām Sīrijas austrumos. Šonedēļ viņš tika nodots ASV likumsargājošajām iestādēm.

Klārks, kurš bija pievērsies islāmam un pieņēmis Abu Mohammeda al Ameriki segvārdu, 15.janvārī pārraidītā intervijā atzina, ka bija iesaistījies džihādistu grupējumā "Islāma valsts", interesējoties par tā ideoloģiju, bet apgalvoja, ka neesot karojis tā pusē.

Klārks bija iesniedzis "Islāma valstij" vēstuli ar savas darba pieredzes aprakstu, atzīmējot, ka viņam ir Hjūstonas Universitātē iegūts bakalaura grāds, ka viņš strādājis par skolotāja vietnieku pie Hjūstonas un mācījis angļu valodu Saūda Arābijā un Turcijā.

"Dārgais direktor, es meklēju amatu angļu valodas mācīšanai skolēniem Islāma valstī. Mācīšana man ir devusi iespēju strādāt ar cilvēkiem, kam ir atšķirīga kulturālā izcelsme un mācīšanās spējas," Klārks rakstīja šajā vēstulē.

Piektdien atslepenotajā apsūdzībā teikts, kas Klārks mēģinājis piedāvāt savus pakalpojumus svarīga atbalsta sniegšanai "Islāma valstij", bet nav minētas papildu detaļas.

Notiesāšanas gadījumā Klārkam var draudēt cietumsods līdz 20 gadiem. Viņš ieradīsies tiesā arī nākamnedēļ.

Klārks savā intervijā pastāstīja, ka viņš ieradies Sīrijā 2015.gadā, bet pirms tam bija skatījies "Islāma valsts" videoierakstus par galvas nogriešanu šī grupējuma gūstekņiem.

"Es esmu no Savienotajām Valstīm, no Teksasas. Arī viņiem patīk sodīt cilvēkus ar nāvi. Tāpēc es tiešām neredzu nekādu atšķirību. Viņi varbūt to dara bez filmēšanas, bet tas pats vien ir," sacīja Klārks.

Viņš uzstāja, ka nekad neesot karojis "Islāma valsts" pusē un šis grupējums vairākkārt viņu turējis ieslodzījumā par atteikšanos ķerties pie ieročiem.

Pasaulē

Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.

Svarīgākais