Sagrūstot aizsprostam, Brazīlijā appludināts ciems; 11 mirušie un 300 pazuduši

© Reuters/Scanpix

Brazīlijas dienvidaustrumos Minasžeraisas štatā piektdien sagrūstot raktuvju aizsprostam, dzīvību zaudējuši vismaz 11, bet pazuduši 296 cilvēki, pavēstīja varasiestādes

Kopumā izglābti 176 cilvēki, no viņiem 23 nogādāti slimnīcās.

Tikmēr izredzes, ka izdosies atrast vēl kādus pazudušos, mazinās.

Septiņu cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas jau nākamajās stundās pēc tam, kad piektdien ap plkst.13 (pēc vietējā laika) netālu no Belu Orizonti tika pārrauts dzelzsrūdas raktuvju dambis.

Sestdienas rītā oficiālais bojāgājušo skaits pieauga līdz deviņiem, bet pazudušo dubultojās - līdz 300. Vēlāk bojāgājušo skaits pieauga līdz 11.

Kaut arī viss tiek darīts, lai atrastu izdzīvojušos, "no šī brīža izredzes ir minimālas, un mēs, visticamāk, atradīsim tikai līķus", sacīja Minasžeraisas gubernators Romeu Zema.

Brazīlijas jaunais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš atsteidzies atpakaļ uz dzimteni no Davosas foruma, sestdien apmeklēja katastrofas apvidu.

Pēc dambja pārraušanas milzīga, dubļaina straume gāzās netālās Brumadiņu virzienā, kur mīt 39 000 iedzīvotāju. Tiesa gan, pilsēta no tieša straumes trāpījuma tika paglābta.

Tomēr straume appludinājusi tuvīnos ceļus, lauksaimniecības zemi, izpostījusi tiltu un vairākas mājas.

150 no pazudušajiem strādājuši raktuvju uzņēmuma birojā, kas atradies līdzās dambja pārrāvuma vietai, pavēstīja ugunsdzēsēji.

Raktuves pieder Brazīlijas kalnrūpniecības milzim "Vale". Minasžeraisas amatpersonas saņēmušas tiesas orderi, ar kuru štatā nobloķēti līdzekļi "Vale" kontos 270 miljonu dolāru apjomā - šī summa varētu tikt izmantota palīdzībai upuriem, pavēstīja tīmekļa medijs G1.

"Vale" prezidents Fābiu Švarcmans brīdināja, ka bojāgājušo skaits var būt liels.

"Mēs runājam par, iespējams, lielu upuru skaitu. Mēs nezinām, cik liels, bet mēs zinām, ka šis skaitlis būs liels," preses konferencē Riodežaneiro sacīja Švarcmans.

Pārrauts "neaktīvs dambis", turklāt jau noticis process, lai pārtrauktu tā ekspluatāciju. Pārrāvums bijis "ļoti spēcīgs, ļoti pēkšņs", sacīja uzņēmuma vadītājs.

Tilpnē atradušies raktuvju izstrādes blakusprodukti, kas bijuši sajaukti ar ūdeni.

Nav zināms, kas negadījumu izraisījis, atzina Švarcmans, sakot, ka uzņēmums ir īstenojis pasākumus, lai pastiprinātu dambju drošību.

Brumadiņu pēc katastrofas tika veikta evakuācija dažos rajonos, un vietējie ugunsdzēsēji glāba cilvēkus, izmantojot helikopterus un automašīnas.

Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru tviterī izteica nožēlu par traģēdiju un uzreiz nosūtīja uz notikuma vietu trīs ministrus. Tie ir attīstības, kalnrūpniecības un vides ministri, turklāt uz reģionu nosūtīta arī civilās aizsardzības amatpersona.

Tiek īstenoti "visi iespējami pasākumi", lai palīdzētu upuriem, uzrunā televīzijā sacīja prezidents.

No Brazīlijas 24 092 aizsprostiem 2017.gadā apsekoti tikai 3%, vēsta laikraksts "O Globo".

"Kaut kas tiek darīts aplami," ziņu aģentūra "Agencia Brasil" citē Bolsonaru teikto.

Tikai Minasžeraisā vien ir 450 dambji, kas ir līdzīgi nule kā sagruvušajam, piebilda prezidents, sakot, ka ir jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Minasžeraisas štata Marianas pilsētā 2015.gadā sagruva cits aizsprosts, kas atradās "Vale" un Austrālijas kalnrūpniecības kompānijas "BHP Billiton" pārziņā, izraisot 19 cilvēku nāvi un liekot simtiem atstāt savas mājas. Šajā vides katastrofā, kas tiek uzskatīta par lielāko Brazīlijas vēsturē, 60 miljoni kubikmetru notekūdeņu ieplūda upēs un pēc tam sasniedza Atlantijas okeānu.

"Vale" ir Brazīlijas lielākā kalnrūpniecības kompānija. Divas stundas pēc piektdienas katastrofas tās akcijas cena Ņujorkas biržā kritās par 10%.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.