Vakar Spānijā no Kubas ieradušies pirmie septiņi atbrīvotie kubiešu politieslodzītie un viņu ģimenes locekļi. Pavisam Kuba piekritusi atbrīvot 52 disidentus, šāda vienošanās panākta sarunās, kurās kā starpnieces piedalījās Spānija un Romas katoļu baznīca. Tiesa, ne visi kubiešu politieslodzītie ir piekrituši pamest valsti.
Aģentūra AP, vēstot par to, kā Kubu pametuši bijušie politieslodzītie un aptuveni 30 viņu ģimenes locekļu, raksta, ka "sākusies apsolītā disidentu masu atbrīvošana, kas vēl nesen šķita neiedomājama". Omārs Ruiss, kurš vēl pirms dažām dienām atradās cietumā, kur izcieta 12 gadu cietumsodu par valsts nodevību, telefonsarunā ar AP stāstījis, ka viņš un pārējie seši ieslodzītie no cietuma nogādāti tieši uz Hosē Marti vārdā nosaukto Havanas starptautisko lidostu, kurā ievesti pa rezerves izeju un kur satikuši savus tuviniekus, kuriem arī dota izceļošanas atļauja. "Pašlaik mēs stingrā drošības dienestu darbinieku uzraudzībā dodamies uz lidmašīnu, kas mūs nogādās Madridē. Patiesību sakot, sevi par brīvu es uzskatīšu tikai pēc ierašanās Spānijā," viņš sacījis.
Tikai dažas stundas pirms ieslodzīto izlaišanas no cietuma par gaidāmo iespēju pamest Kubu informēti viņu tuvinieki. "Mums steigšus tika veiktas medicīniskās pārbaudes, nokārtoti visi dokumenti pasēm, un mūs informēja, ka jābūt gataviem kuru katru brīdi atstāt Kubu. Mani tas mazliet sanervozēja," stāstījusi Irēna Viera, kuras vīrs Hulio Sēzars Galvess bija notiesāts uz 15 gadiem cietumā.
Raula Kastro vadītā valdība piekritusi no cietumiem atbrīvot 52 cilvēkus, kuri, pēc starptautisko cilvēktiesību aizstāvības organizāciju domām, ieslodzīti politisku apsvērumu dēļ. Atbrīvošanas process būšot pakāpenisks un prasīšot trīs vai četrus mēnešus. Kubas katoļu baznīcas vadība paziņojusi, ka jau tuvākajā laikā no ieslodzījuma tiks atbrīvoti vēl 13 disidenti. Pagaidām nav skaidrs, vai Kubas varasiestādes ļaus viņiem palikt valstī vai liks nekavējoties emigrēt, kas liekas ticamāk. Kubas cilvēktiesību un nacionālās samierināšanās komisijas vadītājs Elizardo Sančess informējis, ka vismaz trīs ieslodzītie sarunā ar kardinālu Haimi Ortegu izteikuši vēlmi nedoties emigrācijā, bet palikt Kubā.
Patvērumu bijušajiem politieslodzītajiem bez Spānijas piedāvājusi arī ASV un Čīle. Spānijas ārlietu ministrs Migels Angels Moratinoss, kurš piedalījās sarunās par atbrīvošanu, uzsvēris, ka bijušajiem ieslodzītajiem nav obligāti jāpaliek Spānijā, – viņi ir brīvi cilvēki, kuri, ja vēlas, var izceļot uz jebkuru citu valsti.
Visi tie, kurus Kubas varasiestādes piekritušas atbrīvot, ir starp tiem 75 opozīcijas aktīvistiem, kuri tika apcietināti pēc 2003. gada marta, kad Kubas režīms negaidīti izvērsa plašas represijas pret disidentiem. Kubas varasiestādes viņus apsūdzēja finansiālas palīdzības saņemšanā no ASV un mēģinājumā destabilizēt komunistisko iekārtu. 23 no šiem cilvēkiem atbrīvoti jau iepriekš.
Interesanti, ka tikai dažas stundas pirms ieslodzīto atbrīvošanas pirmo lielo interviju televīzijai pēdējā gada laikā sniedzis 84 gadus vecais Kubas bijušais līderis Fidels Kastro. Kaut gan 90 minūšu garās intervijas laikā disidenti nav pieminēti, politikas analītiķi nešaubās, ka šie notikumi ir savstarpēji saistīti un F. Kastro faktiski licis saprast, ka joprojām kontrolē valstī notiekošo.