Zinātnieki ir konstatējuši, ka Grenlandes ledus samazināšanās kopš 2003.gada ir kļuvusi četras reizes straujāka, teikts pētījumā, kas pirmdien publicēts ASV zinātniskajā izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" (PNAS).
Jaunais pētījums parāda, ka lielākais ilgstošais sniega zudums no 2003.gada sākuma līdz 2013.gada vidum notika Grenlandes dienvidrietumos - reģionā, kas iepriekš netika uzskatīts par svarīgu jūras ūdens līmeņa kāpumā, jo šajā reģionā lielākoties nav lielu ledāju.
"Mēs zinājām, ka mums ir viena liela problēma, palielinoties ledus aizplūšanas tempiem no dažiem lieliem ledājiem," sacīja pētījuma vadošais autors un Ohaio Štata universitātes ģeodinamikas profesors Maikls Beviss.
"Tomēr tagad mēs atzīstam otru nopietnu problēmu: Aizvien vairāk lieli ledus masas apjomi aizplūst kā sniega ūdeņi, kā upes, kas ieplūst jūrā."
"Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir pielāgoties un mazināt tālāku globālo sasilšanu - ir pārāk vēlu, lai tai nebūtu nekāda efekta," sacīja Beviss.
2018.gada decembrī citā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature", tika konstatēts, ka Grenlandes ledus sega kūst bezprecedenta ātrumā.
No ledus segas izplūstošā ūdens apjoms ir par 50% lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas un par 33% lielāks nekā 20 gadsimtā, teikts žurnālā "Nature" publicētajā ASV un Nīderlandes universitāšu zinātnieku pētījumā.
Grenlandes ledus segas biezums dažviet sasniedz 1,6 kilometrus un tā satur pietiekami daudz ledus, lai pasaules jūras līmeni paceltu par septiņiem metriem.