Augot bažām par haotisku "Brexit", Lietuvas valdība aicina emigrantus atgriezties

Trešdien valdība apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija no ES izstātos bez jebkādas vienošanās.

"Negribētos, ka mūsu diskusija tiek uztverta kā vēstījums, ka mēs baidāmies no lielākas [reemigrantu] plūsmas," uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis. "Visi, kuri nolems atgriezties, vai nu tie būtu 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, tiek gaidīti, un mēs noteikti esam tam gatavi."

Viņam piebalsojis arī finanšu ministrs Viļus Šapoka. "Es noteikti aicinu gan Ārlietu ministriju, gan citas ministrijas izmantot šo iespēju un atgādināt, lai aizbraukušie Lietuvas iedzīvotāji atgriežas mājās," viņš sacījis.

Kā liecina oficiālā statistika, pērn Lietuvā no Lielbritānijas uz palikšanu atgriezās aptuveni 7600 cilvēki jeb par trešo daļu vairāk nekā 2017.gadā.

Doties mājās lietuviešus pamudina vairāki apstākļi - neskaidrā nākotne saistībā ar "Brexit", vienā daļā britu sabiedrības pieaugusī nelabvēlība pret ārvalstniekiem, sterliņu mārciņas kursa kritums un arī algu pieaugums Lietuvā. Tomēr algu starpība joprojām saglabājas, tādēļ daļa lietuviešu varētu nolemt neatgriezties, bet pārcelties uz turīgākām ES valstīm vai censties iegūt Apvienotās Karalistes pavalstniecību.

Pagājušajā gadā mazāks kļuvis arī aizbraucēju skaits, tomēr tas joprojām ir būtisks. Pērn no Lietuvas uz Lielbritāniju izbrauca 12 000 cilvēki, bet aizpērn - vairāk nekā 21 000.

Pēc Ārlietu ministrijas datiem, Apvienotajā Karalistē dzīvo aptuveni 200 000 lietuviešu.

Kā valdības sēdē izteicies premjers, Lietuva ir gatava sniegt sabiedriskos pakalpojumus ikvienam, kurš gribēs atgriezties, un valstī pietiek arī brīvu darba vietu.

Vienlaikus viņš atzinis, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem lielas reemigrantu plūsmas gadījumā būtu izglītības jomā, jo vajadzētu integrēt pārbraucēju bērnus.

"Ja nāksies meklēt papildu finanšu injekcijas, esam gatavi to darīt, jo mērķis tiešām ir cildens - atsaukt uz Lietuvu katru cilvēku," uzsvēris Skvernelis.

Bažas par haotisku "Brexit" pastiprinājušās pēc otrdienas vakarā notikušā Lielbritānijas parlamenta balsojuma, kurā premjerministres Terēzes Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Ja "Breksits" notiktu bez vienošanās, Lietuvai varētu nākties steidzami mainīt likumus, kuri regulē Lielbritānijas pilsoņu tiesisko statusu, aviācijas un jūras transporta jomu, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību.

Lietuva noskaņota tādā gadījumā censties nodrošināt Lielbritānijai pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus.

"Mēs esam par to, lai Apvienotā Karaliste tiktu ierindota starp tādām trešajām valstīm, kurām noteikts īpaši labvēlīgs režīms, vai nu būtu runa par nodokļu politiku, vai par kvalifikācijas un diplomu atzīšanu," izteicies premjers.

Politiķi uzskata, ka attiecīgie likumi īpašas steidzamības kārtībā būtu jāpieņem pavasara sesijas sākumā, bet tie stātos spēkā vien tad, ja Lielbritānija no ES tiešām izstātos bez vienošanās.

Lietuvai tādā gadījumā arī nāktos veikt papildu iemaksu ES budžetā un palielināt diplomātu skaitu vēstniecībā Londonā. Lielākus izaicinājumus var prognozēt arī divpusējā tirdzniecībā, jo pēc Lielbritānijas izstāšanās tā norisināsies saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Lielbritānija ietilpst desmit lielāko Lietuvas tirdzniecības partneru skaitā, bet, kā izteicies ārlietu ministra vietnieks Albīns Zananavičs, paraugoties uz tirdzniecības struktūru, nešķiet, ka būtu daudz preču grupu, kurās pēkšņi tiktu noteikta muita.

Viņaprāt, muitas procedūras būtu liels izaicinājums, jo tās sarežģītu un pagausinātu eksportu.

"Taču runāt par ekonomiskiem satricinājumiem, kas vestu kaut kādas makroekonomiskās nestabilitātes virzienā, nav pamata," apgalvojis diplomāts.

Lietuva arī solījusi noteikt līdz šā gada beigām pārejas laiku, lai valstī dzīvojošie briti paspētu sakārtot migrācijas dokumentus.