Klāt Brexit diena; Mejas valdībai prognozē sakāvi parlamenta balsojumā par Brexit

NEIESPĒJAMĀ MISIJA. Britu premjeres Terēzas Mejas pūliņi panākt deputātu vairākuma atbalstu ar Briseli saskaņotajai Brexit procedūrai, visticamāk, nebūs nesuši augļus © AFP/ SCANPIX

Pēc mēnešiem gariem aizkulišu strīdiem un piecas dienas ilgušām oficiālajām debatēm britu parlamenta apakšnams šovakar lems par valdības un Eiropas Savienības panākto Brexit nosacījumu apstiprināšanu. Neraugoties uz premjeres Terēzas Mejas un citu amatpersonu izmisīgajām pūlēm, deputātu vairākums sliecas vienošanos noraidīt. Ja tā patiešām notiks, pastāv vesela gūzma tālākās notikumu gaitas scenāriju – sākot ar haotisku Brexit 29. marta vakarā un beidzot ar to, ka Apvienotā Karaliste tomēr paliks ES sastāvā.

Šodien britu parlamentāriešiem ieplānota pēdējā debašu diena un balsojums sāksies vien ap pulksten 19 pēc vietējā laika, vēsta BBC. Turklāt, pirms ķerties vērsim pie ragiem (tas ir, atbalstīt vai noraidīt valdības un ES panākto vienošanos), deputāti vēl balsos par dažādiem labojumiem un precizējumiem dokumentā - tas, cik šādu balsojumu būs, kļūs skaidrs faktiski pēdējā brīdī. Taču, pat ierēķinot iespējamas aizķeršanās, līdz pusnaktij deputātiem ar šo darbu vajadzētu būt tikušiem galā, un oficiāli kļūs skaidrs, vai T. Mejas valdībai izdevies iegūt vismaz 318 deputātu atbalstu.

Britu mediji vakar lielā vienprātībā prognozēja, ka tas ir maz ticami. T. Mejas valdošajiem konservatīvajiem un viņas valdību atbalstošajai Ziemeļīrijas Demokrātisko Unionistu partijai (DUP) kopā ir 327 deputātu mandāti, taču aptuveni 100 valdošās koalīcijas parlamentāriešu (ieskaitot DUP frakciju pilnā sastāvā) plānojot pieslieties opozīcijai un balsot pret vienošanos. Iemesli tam ir visdažādākie. DUP bažījas par eventuālu Ziemeļīrijas nošķelšanu no pārējās valsts, daļa toriju deputātu uzskata, ka vienošanās rezultātā ES saglabās pārāk lielu ietekmi uz Apvienoto Karalisti, bet tā dēvētais pārejas posms (pašlaik plānots 21 mēneša garumā) var ieilgt uz neprognozējamu laika periodu. Bet atsevišķi konservatīvo deputāti uzskata, ka 2016. gada 23. jūnija referendums par Brexit un tā rezultāts ir muļķīga kļūda, ko vēl nav par vēlu labot. AFP atgādina, ka sākotnēji balsojums par vienošanos britu parlamentā bija paredzēts decembra pirmajā pusē - pāris nedēļas pēc tam, kad beidzās vairāk nekā pusotru gadu ilgušās sarunas starp britiem un ES. Taču, jūtot, ka nepieciešamo vairākumu nodrošināt neizdosies, T. Meja nolēma balsojumu pārcelt uz janvāri. BBC gan norāda, ka šajā laikā nekas daudz mainījies nav - kādus piecus vai, maksimums, desmit deputātus izdevies pārliecināt atbalstīt vienošanos, taču ar to ir krietni par maz.

Premjere, šķiet, sajutusi, ka situācija ir kritiska, un pēdējās dienās būtiski mainījusi uzsvarus savos paziņojumos. Iepriekš viņa apgalvoja, ka vienīgā alternatīva vienošanās noraidīšanai ir Brexit bez vienošanās (no deal) - haotisks, neprognozējams process, kas var ļoti negatīvi ietekmēt milzīgu skaitu Apvienotās Karalistes iedzīvotāju. Taču beidzamajās dienās pirms izšķirošā balsojuma T. Meja akcentu jau liek uz to, ka vienošanās noraidīšana var novest pie tā, ka Apvienotā Karaliste vispār neizstāsies no ES. Vēršoties pie saviem partijas biedriem, kuri nevēlas atbalstīt vienošanos, viņa uzsvērusi, ka tā būtu absolūta katastrofa britu demokrātijai. «Mūsu visu pienākums ir īstenot referenduma rezultātu,» pavēstījusi premjere, piebilstot, ka tie, kuri balsos pret vienošanos, faktiski sabotēs Brexit procesu kā tādu.

Jāuzsver, ka britu premjeres paustās raizes nav rautas no zila gaisa un uzskatāmas vien par mēģinājumu iebiedēt deputātus, kuri principā atbalsta izstāšanos no ES, taču nav mierā ar konkrētajiem nosacījumiem. Vestminsteras pilī patiešām ir ne mazums likumdevēju, kuri labprāt ieslēgtu atpakaļgaitu (panāktu valsts palikšanu ES sastāvā), bet, lai šis process izskatītos demokrātiskāks, runā par vēl viena referenduma sarīkošanu. Vēl vairāk. Sunday Times raksta, ka grupa deputātu jau izplānojuši - ja T. Meja šāvakara balsojumā zaudēs, viņi nāks klajā ar ierosinājumu grozīt pārstāvju palātas reglamentu tā, ka tieši parlamentārieši, nevis valdība atbildēs par tālāko Brexit gaitu. Cik nopietni ir šādi draudi, grūti spriest, taču britu parlamentārieši beidzamajos mēnešos parūpējušies par ne vienu vien pārsteigumu.

Kas tad īsti notiks, ja T. Meja balsojumā zaudēs un viņas valdības panāktā vienošanās par Brexit netiks apstiprināta? Parlamentārieši devuši valdības vadītājai trīs darba dienas, lai sagatavotu alternatīvu izstāšanās plānu, paužot gatavību jau nākamajā pirmdienā to apspriest Vestminsteras pilī. Šī ideja šķiet pavisam naiva. Valdība, protams, var sagatavot kāda plāna projektu, taču šajā gadījumā runa ir par vienošanos, kurā iesaistītas divas puses. Amatpersonas Eiropas Savienībā ne reizi vien atkārtojušas, ka panāktā vienošanās ir pašlaik vienīgais iespējamais darījums un cita nebūs, turklāt, zinot Briseles birokrātijas apgriezienus, šķiet pilnīgi neticami, ka līdz 21. janvārim kaut kas varētu būtiski mainīties.

Teorētiski šajā brīdī arī būtu laiks oficiāli atzīt, ka izstāšanās no ES 29. marta vakarā notiks bez vienošanās ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču tas ir tikai viens no variantiem. Pirmkārt, pastāv iespēja, ka parlaments patiešām uzņemas iniciatīvu Brexit jautājumu risināšanā un, piemēram, informē ES, ka paziņojums par izstāšanos tiek atsaukts un sarunas par tās nosacījumiem nepieciešams sākt no paša sākuma. Otrkārt, leiboristi neslēpj vēlmi rosināt balsojumu par neuzticības izteikšanu T. Mejas valdībai. Ja neuzticība patiešām tiek izteikta, parlamentāriešiem ir divas nedēļas laika, lai veidotu jaunu valdošo koalīciju, bet, ja tas neizdodas, jāizsludina ārkārtas vēlēšanas. Arī šajā gadījumā aizejošais parlaments var nolemt, ka visus ar Brexit saistītos jautājumus jāatstāj jauno likumdevēju un jaunās valdības ziņā.

Svarīgākais