Francijas prezidenta "Emanuela Makrona vēstule francūžiem", kurā viņš formulējis 30 jautājumus, kas būtu apspriežamas viņa pieteiktajās "lielajās nacionālajās debatēs", pirmdien izpelnījusies gan "dzelteno vestu" kustības aktīvistu, gan opozīcijas politiķu kritiku.
Svētdien publiskotajā vēstulē arī skaidrots, kā Makrons iecerējis risināt tos jautājumus, kurus izvirzījusi "dzelteno vestu" kustība, kas jau otro mēnesi Francijas pilsētu ielās rīko plašus protestus.
Elizejas pils saimnieks protestu apslāpēšanai apsolījis sarīkot " lielās debates" par nodokļiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem, klimata izmaiņām un demokrātiju.
Paredzēts, ka debates, kas ilgs trīs mēnešus un tiks organizētas vietējo iedzīvotāju sanāksmēs visā Francijā, sāksies otrdien.
Makarons piedāvājot debatēm 30 jautājumus, norādījis, ka no apspriešanas netiks izslēgts arī neviens cits jautājums.
Viņš mudinājis pilsoņus paust savu viedokli par to, kādi nodokļi būtu jāpazemina, kā arī piedāvāt idejas transporta, apkures un pārtikas cenu samazināšanai.
"Dzelteno vestu" pārstāvis Žeremī Klemāns sarunā ar televīzijas kanālu BFM atzinis, ka prezidenta vēstule "risina daļu problēmas", taču nepiedāvā pietiekoši tālejošu risinājumu francūžu pirktspējas krituma novēršanai.
Savukārt protestu kustības aktīvists Žeroms Rodrigess televīzijas ziņu kanālam "CNews" izteicies, ka Makrons nav izpratis, cik nopietnas rūpes māc strādājošos ar zemiem ienākumiem un pensionārus.
Makarons izpelnījies kritiku arī par atteikšanos atjaunot īpašo "bagātības nodokli" mājsaimniecībām, kuru īpašumi pārsniedz 1,3 miljonus eiro.
Prezidenta vēstuli kritizējuši arī opozīcijā esošie politiķi.
Konservatīvās Republikāņu partijas pārstāve norādījusi, ka vēstule neparāda, "vai Makrons apzināsies savas kļūdas un patiesi mainīs savu politiku".
Savukārt galēji labējās Nacionālās savienības pārstāvis Makrona vēstījumu nosaucis par "liekulīgu triku".
Arī galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons prezidenta vēstuli nosaucis par "izgāšanos", jo tā nerunā par francūžu raizēm.
Saskaņā ar aptauju, kuru janvārī veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", tikai 40% francūžu izteikuši vēlmi piedalīties prezidenta ierosinātajās debatēs, kamēr 39% pauduši noraidošu attieksmi.
Atlikušie respondenti nav varējuši uz šo jautājumu atbildēt.
Skepse par debašu lietderību izpaudusies arī sociālajos medijos.
Kāds Parīzes iedzīvotājs aģentūrai AP paudis viedokli, ka publiskās diskusijas "neko nemainīs".
"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Saskaņā ar policijas datiem sestdien, devīto nedēļas nogali pēc kārtas, Francijas pilsētu ielās izgāja 84 000 cilvēku.
Viens no "dzelteno vestu" neformālajiem līderiem aģentūrai AP apliecināja, ka protesti netiks pārtraukti.