Eiropas Parlamentā vērtēs patvēruma un migrācijas politikas reformu

© AFP/ SCANPIX

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā apspriedīs Eiropas Savienības (ES) samita iznākumu un patvēruma un migrācijas politikas reformu,informēja EP Informācijas birojā Latvijā.

EP deputāti 15.janvārī atskatīsies uz 13. un 14.decembra ES līderu sanāksmi, bet pēc tam apspriedīs ES patvēruma un migrācijas politikas reformu. Galvenie jautājumi ES valstu līderu decembra samita dienaskārtībā bija ES ilgtermiņa budžets, ārējās attiecības, migrācija un vienotais tirgus. 13.decembrī 27 valstu vadītāji atsevišķi sprieda par "Brexit" jautājumiem.

Eiroparlamentārieši ar ES Padomes un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem apspriedīs arī strupceļā nonākušo kopīgās patvēruma politikas reformu, īpaši progresa trūkumu sarunās par izmaiņām Dublinas regulā, kas nosaka valsti, kura atbildība par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu.

Saistībā ar situāciju Vidusjūrā un vairāku valstu nevēlēšanos uzņemt migrantus deputāti spriedīs arī par uzlabojumiem migrācijas plūsmu pārvaldībā un atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm.

Tāpat 15.janvārī plkst.11.30 EP deputāti ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu atskatīsies uz viņa vadītās valsts prezidentūru ES Padomē, bet plkst.16 ar Rumānijas premjerministri Vioriku Dančilu apspriedīs Rumānijas prezidentūras prioritātes.

Debatēs ar Austrijas kancleru paredzētas pulksten 11:30 (LV laiks). Tajās EP deputāti un EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izvērtēs Austrijas prezidentūras laikā paveikto un apspriedīs sarunās par ES ilgtermiņa budžetu panākto progresu.

Savukārt Dančila iepazīstinās ar savas valsts prezidentūras prioritātēm - kohēzijas politiku, kopīgajām vērtībām, drošību un Eiropas lomas stiprināšanu pasaulē.

Jūnija beigās jeb mēnesi pēc 23.maija - 26.maija Eiropas vēlēšanām prezidentūru no Rumānijas pārņems Somija.

15.janvārī eiroparlamentārieši debatēs, bet 16.janvārī balsos par jaunu ES programmu investīciju atbalstam un pieejama finansējuma nodrošināšanai no 2021.gada līdz 2027.gadam. Tās mērķis ir sekmēt ieguldījumus gandrīz 700 miljardu eiro apmērā.

"InvestEU" būtu jākalpo, lai nodrošinātu investīcijas projektos, kas citādi netiktu īstenoti. Tā aizstās pēc finanšu krīzes izveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF).

EP deputāti rosina paaugstināt ES garantētos līdzekļus no EK piedāvātajiem 38 līdz 40,8 miljardiem eiro, lai tā nodrošinātu investīcijas 698 miljardu eiro apmērā. Tāpat EP deputāti piedāvā noteikt jaunus darbības mērķus - nodarbinātību un klimata aizsardzību - un stiprināt programmas pārvaldības pārskata atbildību.

Savukārt 16.janvārī EP deputāti plkst.11 diskutēs par Eiropas nākotni ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu un EK priekšsēdētāju. Šīs būs piecpadsmitās debates EP deputātu un ES valstu vadītāju diskusiju ciklā par Eiropas nākotni.

Janvāra beigās plenārsēdē Briselē deputātus uzrunās Somijas premjerministrs Juha Sipile, bet februārī Strasbūrā - Itālijas valdības vadītājs Džuzepe Konte.

14.janvārī EP debatēs, bet 16.janvārī balsos par priekšlikumiem, kas paredz uzlabot uzticēšanos ES pesticīdu apstiprināšanas procedūrai, padarot to pārredzamāku.

Līdzās citiem priekšlikumiem īpašā komiteja par pesticīdiem rosina padarīt pieejamus pētījumus, kas tiek izmantoti pesticīdu atļaušanas procedūrā. Tāpat būtu jāpublisko visa ar atļauju pieprasījumiem saistītā informācija, norādīja birojā.

EP deputāti norāda, ka ir radušās bažas par pieteikumu iesniedzēju iespēju izvēlēties noteiktu dalībvalsti, kurā iesniegt pieprasījumu aktīvās vielas atļaušanai un sniegt ar to saistīto papildu informāciju. EP deputātu skatījumā šāda prakse uzskatāma par nepārredzamu un var radīt interešu konfliktu.

Svarīgākais