Japānas imperatora pēdējā Jaungada uzruna izraisa ažiotāžu

 
PĒDĒJĀ UZRUNA. Japānas imperators Akihito un viņa dzīvesbiedre Mičiko no pils balkona Tokijā uzrunā tūkstošiem tautiešu. 30. aprīlī Akihito atkāpsies, un par jauno imperatoru kļūs viņa vecākais dēls Naruhito ©AFP/Scanpix

Desmitiem tūkstoši cilvēku vakar ieradušies pie imperatora pils Tokijā, lai noklausītos Japānas imperatora Akihito pēdējo Jaungada uzrunu un sveiktu monarhu. 85 gadus vecais Akihito nolēmis 30. aprīlī atteikties no troņa, un nākamajā dienā imperatora pienākumus sāks pildīt viņa vecākais dēls Naruhito. Līdz ar Akihito atkāpšanos beigsies gandrīz 30 gadu ilgusī ēra, kas Japānā tiek saukta par Heisei jeb miera sasniegšanas periodu.

Imperatora gada sākuma uzruna no pils balkona ir viena no Japānas tradīcijām, taču kopš 1989. gada, kad Akihito kāpa tronī, tā nekad nebija izraisījusi tik lielu ažiotāžu, raksta AP. Līdz pēcpusdienai pie pils bija pabijuši vairāk nekā 140 000 cilvēku, un, ņemot vērā lielo interesentu skaitu, imperators un viņa ģimene uz balkona iznāca piecas reizes. Uzrunu laiki bija izziņoti karaliskās ģimenes oficiālajā interneta mājaslapā, un japāņi ar informāciju vakar aktīvi dalījušies interneta sociālajos tīklos.

Interese par šo notikumu ir izskaidrojama pavisam vienkārši, jo šī varētu būt viena no pēdējām reizēm, kad Akihito parādās sabiedrībā. Jau kopš pagājušā gada Japāna gatavojas viņa atkāpšanās procesam un jaunā imperatora kronēšanai, turklāt ar to saistītās ceremonijas ilgs līdz pat oktobrim. Imperatora atkāpšanās iemesls ir viņa sliktais veselības stāvoklis, kas vairs neļaujot pildīt pienākumus. Pirms dažām nedēļām - pērnā gada 23. decembrī - Akihito apritēja 85 gadi, un par godu šim notikumam sarīkotajā preses konferencē bija redzams, ka imperators izskatās novārdzis, un viņu nācies balstīt dzīvesbiedrei Mičiko. BBC norāda, ka Japānā, kur monarhijas tradīcijas ir ļoti senas (pirmais imperators esot kronēts pirms vairākiem tūkstošiem gadu), valdnieka labprātīga atkāpšanās ir diezgan reta parādība - pēdējoreiz tā noticis pirms gandrīz 200 gadiem.

Akihito valdīšanas gadi ieies vēsturē kaut vai tādēļ, ka beidzamo gadsimtu laikā viņš kļuvis par pirmo imperatoru, kura ērā Japāna nav karojusi, raksta AP. Tas saistīts ar šīs valsts sagrāvi Otrajā pasaules karā, pēc kuras desmitiem gadu Japāna atradās amerikāņu okupācijas spēku kontrolē, tika piespiesta pieņemt pacifistisku konstitūciju, bet imperators (tolaik tas bija Akihito tēvs Hirohito, kurš ierāva Japānu karā) zaudēja reālo varu, saglabājot vien simboliskas un ceremoniālas pilnvaras. Kad beidzās Otrais pasaules karš, Akihito bija tikai 11 gadu vecs un neilgi pēc kara beigām tika nosūtīts mācīties kādā no Anglijas labākajām privātskolām. Tur iegūtā izglītība atstājusi būtisku nozīmi uz viņa uzskatiem. Atšķirībā no daudziem revanšistiski noskaņotiem tautiešiem Akihito ir samierinājies ar senā kara iznākumu un netieši atzinis, ka paši japāņi vien bijuši vainīgi pie tā izraisīšanas. Oficiāli atvainoties valstīm, kuras Japāna okupēja XX gadsimta pirmajā pusē (Ķīnai, abām Korejām, Filipīnām un citām Klusā okeāna reģiona valstīm), viņš, protams, nevarēja atļauties, tomēr savas valdīšanas gados apmeklējis vairākus reģionus, kur savulaik noritēja karadarbība, un paudis nožēlu par lielo upuru skaitu. Atšķirībā no vairākuma Japānas politiķu Akihito nekad nav apmeklējis Jasukuni svētnīcu, kur tiek godināti visi karos kritušie japāņi - arī tie, kuri pēc Otrā pasaules kara tika atzīti par kara noziedzniekiem un sodīti ar nāvi. Pagājušā gada rudenī šā tempļa galvenais priesteris kritizēja imperatoru, paziņojot, ka Jasukuni ignorēšana var novest pie svētnīcas sabrukuma. Lai gan daļa labēji noskaņoto politiķu atbalstīja priesteri, vairākums sabiedrības uzskatīja imperatora kritizēšanu par nepieņemamu, un svētnīcas vadītājam nācās atkāpties no amata.

Jau pavisam drīz par Japānas 126. imperatoru kļūs Oksfordā studējušais 58 gadus vecais kroņprincis Naruhito, taču lielāka loma karaļnamā būs arī viņa jaunākajam brālim Akišino. Atšķirībā no daudzām Eiropas monarhijām Japānā joprojām saglabājas kārtība, ka troni var mantot tikai imperatora vīriešu kārtas pēcnācējs vai tuvākais radinieks. Kroņprinča Naruhito ģimenē aug tikai meita, un, ja ar šo imperatoru kas notiks, par viņa mantinieku kļūs princis Akišino vai viņa dēls.