Cerības uz Krievijas un Rietumu attiecību uzlabošanos izplēnēja martā, kad Solsberijas pilsētiņā Anglijā tika saindēts bijušais dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita.
Britu īpašie dienesti paziņoja, ka šajā noziegumā izmantotā inde Novičok bijusi vien PSRS un Krievijas rīcībā, bet rudenī tika identificēti divi Krievijas militārā izlūkdienesta (savulaik saukta par GRU) aģenti, kuri varētu būt saistīti ar slepkavības mēģinājumu. Pēc britu iniciatīvas daudzas rietumvalstis izraidīja krievu diplomātus, kuri šajās valstīs nodarbojušies ar izlūkošanu. Kremlis apsūdzības bijušā dubultaģenta indēšanā noliedzis, paziņojot, ka briti tikai vēlējušies sagandēt vasarā Krievijā notikušā Pasaules kausa izcīņas futbolā finālturnīra atmosfēru.
Krievijas faktors un Kremļa hakeri pieminēti teju pirms katrām Eiropā notikušajām vēlēšanām, bet Grieķija, kas tradicionāli bijusi labās attiecībās ar Krieviju, pat izraidīja vairākus šīs valsts diplomātus, pārmetot viņiem mēģinājumus torpedēt ar kaimiņvalsti Maķedoniju panākto vienošanos par tās nosaukuma maiņu. Vladimirs Putins un citas Krievijas amatpersonas tikmēr turpināja lielīties ar pašiem modernākajiem ieročiem, Krievija sarīkoja vēsturē vērienīgākos manevrus Tālajos Austrumos, bet novembrī netālu no anektētās Krimas krastiem sagrāba trīs Ukrainas karakuģu apkalpes, apsūdzot tās nodomā uzspridzināt Krimas tiltu. Krievijas rīcība vedina uz domām, ka tā vēlas liegt Ukrainas kuģiem izmantot Azovas jūru un Ukrainas ostas tās piekrastē.
