GADA APSKATS: Tramps kā zilonis trauku veikalā
ASV līdera Donalda Trampa otrais prezidentūras gads aizritējis vētraini. Regulārās izmaiņas viņa administrācijas sastāvā (nomainīti valsts sekretārs, aizsardzības ministrs, personāla daļas vadītājs, ASV vēstniece ANO un citi) varētu uzskatīt par paša D. Trampa problēmu, bet viņa rosīšanās starptautiskajā arēnā izraisa viļņošanos, kas jūtama teju ikvienā planētas nostūrī.
Maijā ASV paziņoja par izstāšanos no 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās ar Irānu un jau paguvusi atjaunot pret šo valsti noteiktās ekonomiskās sankcijas. Tās tagad nāksies ievērot arī citu pasaules valstu kompānijām, kas vēlas darboties ASV tirgū. Lai gan ES solījusi dalībvalstu uzņēmējus pasargāt no iespējamām Vašingtonas represijām, vairākums nolēmuši lieki neriskēt, pārtraucot vai iesaldējot Irānā uzsāktos projektus.
Par gada citātu kļuvusi D. Trampa frāze «Tirdzniecības kari ir labi, un tajos var viegli uzvarēt». Jaunu ievedmuitas tarifu noteikšana tēraudam un alumīnijam noveda pie ASV un ES attiecību pasliktināšanās un Briseles atbildes pasākumiem. Taču galvenā ASV sāncense tirdzniecības jomā ir Ķīna, un abas valstis jau paspējušas noteikt iespaidīgas muitas nodevas viena otras ražotajām precēm. Novembrī tika panākta vienošanās par atturēšanos no jauniem vienpusējiem soļiem, taču nav pamata cerēt, ka pēc šī pamiera termiņa beigšanās tirdzniecības karš neatsāksies no jauna. D. Trampa rīcība novedusi pie tā, ka pat citiem G-7 valstu līderiem nācies atzīt nepieciešamību reformēt Pasaules tirdzniecības organizāciju (WTO).
Maijā no Telavivas uz Jeruzalemi tika pārcelta ASV vēstniecība Izraēlā, izraisot mēnešiem ilgus Gazas joslā dzīvojošo palestīniešu protestus un regulārus mēģinājumus ielauzties Izraēlas teritorijā, kas prasīja vairāku simtu cilvēku dzīvības. Lai gan D. Trampa administrācija nav definējusi savu politiku Tuvajos Austrumos, palestīnieši uzskata, ka tā pilnībā nostājusies Izraēlas pusē un vairs nespēj pildīt starpnieka funkcijas miera līguma panākšanā. Gada nogalē D. Tramps negaidīti paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Sīrijas un vēlāk pavēstīja, ka ASV vairs negrasoties «spēlēt pasaules policista lomu». Viņš izpelnījās asu kritiku, pavēstot, ka negrasās bojāt ekonomiski izdevīgās attiecības ar Saūda Arābiju, neraugoties uz pierādījumiem, ka šīs valsts kroņprincis un faktiskais valdnieks Mohammeds bin Salmans ir saistīts ar Saūda Arābijas konsulātā Stambulā notikušo karaļnama kritiķa, žurnālista Džamala Hašogi slepkavību. Rietumu medijos D. Tramps kritizēts par to, ka regulāri konfliktējis ar ASV tradicionālo sabiedroto līderiem, bet ar milzīgu entuziasmu devies tikties ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Par nozīmīgu D. Trampa panākumu uzskatāma jauna brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ar Kanādu un Meksiku, bet Kongresa starpvēlēšanās viņa republikāņu partija piedzīvoja zaudējumu Pārstāvju palātas vēlēšanās, saglabājot kontroli pār Senātu, un ne par kādu pārliecinošu demokrātu revanšu nav ne runas.