Vācijā musulmaņus grib aplikt ar nodokļiem

Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv "lielo koalīciju" trešdien paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest "mošeju nodokli", ar kuru apliktu musulmaņus, līdzīgi tam, kā kristieši tiek aplikti ar baznīcas nodokli.

Torstens Frejs, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU) sarunā ar laikrakstu "Die Welt" norādījis, ka mošeju nodoklis būtu "svarīgs solis", kas ļautu "islāmam Vācijā atbrīvot sevi no ārvalstīm".

Vācijā praktizējoši katoļi un protestanti tiek aplikti ar baznīcas nodokli, kas tiek izmantots baznīcu darbības finansēšanai. Šo nodokli iekasē valsts, kas pēc tam to nodod reliģiskajām iestādēm.

Tas, ka musulmaņi netiek aplikti ar līdzīgu nodokli, padara mošejas atkarīgas no ziedojumiem un vairo bažas par iespējamo finansējuma saņemšanu no ārvalstu organizācijām vai valdībām, kuras izplata islāma fundamentālisma ideoloģijas.

Piemēram, Vācijā pieņemas spēkā satraukums par Ankaras kontrolētās Turku islāma reliģisko lietu savienības (DITIB) ietekmes pieaugumu.

Oficiālās aplēses liecina, ka Vācijā šobrīd mīt 4,4 līdz 4,7 miljoni musulmaņu, taču šajā skaitā iekļautas arī personas, kuru ģimenes tradicionāli atzītas par musulmaņiem, un praktizējošo musulmaņu skaits varētu būt ievērojami mazāks.

Viedoklim, ka mošeju nodoklis varētu veicināt lielāku Vācijas musulmaņu neatkarību, piekritis arī Burkharts Liška, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), norādot, ka šis jautājums būtu "apspriešanas vērts".

Atbalstu idejai paudusi arī Berlīnes progresīvās mošejas dibinātāja Seirana Ateša, norādot laikrakstam "Die Welt", ka "nākotnē par visu, kas kopienas locekļiem nepieciešams, varēs samaksāt paši tās locekļi".

Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Austrija, Itālija un Zviedrija arī izmanto baznīcas nodokli katoļu un protestantu institūciju finansēšanai.

Tomēr tas tiek kritizēts par to, ka praktizējošajiem kristiešiem nodoklis jāmaksā piespiedu kārtā, kā arī par to, ka šāds nodoklis padara neskaidru nošķīrumu starp valsti un baznīcu.