Kādā alā Kaukāza kalnos arheologi atraduši mikroskopiskus linu šķiedru gabaliņus, kas liecina, ka jau vairāk nekā pirms 30 000 gadu mūsdienu cilvēku senči no liniem vijuši auklas un, iespējams, izmantojuši tos primitīvu drēbju darināšanai.
Žurnālā Science publicētajā pētījumā speciālisti raksta, ka daļa šķiedru bijušas krāsotas, izmantojot dabiskos (augu valsts) pigmentus.
Atradums veikts Dzudzuanas alā pašreizējās Gruzijas teritorijā, un ekspedīcijas vadītājs, Hārvarda universitātes aizvēsturiskās arheoloģijas profesors Ofers Bar-Josefs stāsta, ka veiksme zinātniekiem uzsmaidījusi ļoti negaidīti. "Mūsu mērķis bija noskaidrot, kad šo alu sākuši apdzīvot mūsdienu cilvēku priekšteči, kāds bijis viņu dzīvesveids, kur viņi medījuši un vākuši pārtiku, kā izmantojuši nomedīto dzīvnieku ragus un kaulus, un tā tālāk. Taču pētījumu laikā mēs šeit atradām pašas senākās liecības par linu šķiedru izmantošanu, un tas kļuva par lielu pārsteigumu," sarunā ar AP pastāstījis zinātnieks, kas ekspedīcijās uz Dzudzuanas alu piedalās jau kopš 1997. gada.
Mikroskopiskās šķiedru atliekas (to diametrs ir no pāris desmitiem mikronu līdz milimetram), atklājusi Gruzijas Nacionālā muzeja speciāliste Eliso Kvaadze. Viņa mikroskopā aplūkojusi alā savākto mālu paraugus, cerībā tajos atrast ziedputekšņus. Kad zinātnieki pievērsuši uzmanību linu šķiedrām, noskaidrojies, ka tās lielā daudzumā atrodamas visā alas teritorijā. Diezgan pārsteidzoši bijis tas, ka liela daļa šķiedru bijušas acīmredzami krāsotas – dzeltenā, sarkanā, zilā, violetā, melnā vai zaļā krāsā, izmantojot pigmentus no augiem, kas sastopami šajā teritorijā.
"Daudzas šķiedras bija savītas, tātad senie cilvēki no tām gatavojuši auklas un virves. Iespējams, viņi tās izmantojuši arī grozu vai kādu apģērba gabalu izgatavošanai," sacījis O. Bar-Josefs. Viņš atgādinājis, ka līdz šim senākā liecība par to, ka cilvēki izmantojuši linu šķiedras, uzieta Doļņi Vestoņicē Čehijā, taču tur atrasto šķiedru vecums nepārsniedz 28 000 gadu.