Hakeri, kas, domājams, saistīti ar Ķīnu, piekļuvuši Eiropas Savienības (ES) diplomātu sarakstei un ES trešdien sākusi notikušā steidzamu izmeklēšanu.
Hakeri piekļuvuši tūkstošiem sensitīvu vēstuļu no ES diplomātu misijām visā pasaulē. Tajās paustas bažas par Ķīnu, Krieviju un Irānu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un to, kā uz to reaģēt.
ES amatpersonas paziņoja, ka sākušas izmeklēšanu par dokumentu noplūdi.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka bloks jebkādas ziņas par to sistēmu uzlaušanu uztver ārkārtīgi nopietni, taču atteicās sniegt sīkāku informāciju par datu noplūdi.
"Ir skaidrs, ka neviena institūcija vai valsts nav imūna pret šāda veida uzlaušanu - visām komunikāciju sistēmām ir ievainojamas vietas," reportieriem pavēstīja Dombrovskis.
Dokumentu noplūde, kuru atklāja kiberdrošības firma "Area 1", atsauc atmiņā tīmekļa vietnes "Wikileaks" publiskotos slepenos ASV dokumentus 2010.gadā. Tiesa, ES gadījumā dokumentu ir daudz mazāk un to vidū ir mazāk slepenu dokumentu, ziņo laikraksts "New York Times".
Vienā no vēstulēm ES diplomātiskā misija Maskavā vēsta par pretrunīgi vērtēto Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samitu jūlijā Helsinkos, norādot, ka vismaz Putinam tikšanās bijusi veiksmīga.
Citā vēstulē stāstīts par tikšanos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš kritizējis Trampa tirdzniecības taktiku, sakot, ka ASV uzvedas tā, "it kā cīnītos brīvā stila boksa mačā bez noteikumiem". Sji solījis nepadoties iebiedēšanai.
Hakeri piekļuvuši arī plašiem ziņojumiem par situāciju Ukrainā, tostarp ar februāri datētam brīdinājumam, ka Krievija jau varētu būt izvietojusi kodolgalviņas Krimā.
"New York Times" vēsta, ka saskaņā ar "Area 1" tehnoloģijas, ko hakeri izmantojuši trīs gadu periodā, līdzinās Ķīnas armijas izmantotajām tehnoloģijām.
Hakeri diplomātiskās komunikācijas tīklam piekļuvuši ar parastu pikšķerēšanas kampaņu, par mērķi izraugoties ES amatpersonas Kiprā un sūtot tām e-pasta vēstules, lai tās lejupielādētu uzlaušanas rīkus.
Laikraksts ziņo, ka daudzas no vēstulēm, kurām piekļuvuši hakeri, ir parasti iknedēļas ziņojumi no diplomātiskajām misijām visā pasaulē. Tajās izklāstītas sarunas ar amatpersonām un līderiem. Slepenā sarakste tiekot glabāta citā daudz drošākā sistēmā.