Kosovas prezidents Hašims Tači svētdien, pirms došanās uz ANO Drošības padomes sēdi, paziņojis, ka lēmums par armijas izveidošanu ir neatsaucams.
Neraugoties uz iespējamo spriedzes pieaugumu attiecībās ar Serbiju un NATO brīdinājumiem, Kosovas parlaments piektdien atbalstīja pašreizējo drošības spēku pārveidošanu par pilnvērtīgu armiju.
Pēc Serbijas lūguma šis jautājums šodien tiks apspriests ANO Drošības padomes atklātā sēdē. Piektdien Kosovas lēmums tika apspriests slēgtā Drošības padomes sēdē.
Pirms došanās uz Ņujorku Tači žurnālistiem sacīja, ka, "neatkarīgi no gaidāmajām diskusijām, Kosovas armija ir neatgriezenisks process".
Viņš uzsvēra, ka Kosovai ir tiesības izveidot pilnvērtīgu armiju un tas ir saskaņā ar visas tautas gribu.
Plāns paredz desmit gadu laikā izveidot armiju ar 5000 karavīru, piektdien sacīja premjerministrs Ramušs Haradinajs.
ASV armijas izveidošanu cildinājusi, to dēvējot par vēsturisku, bet NATO kritizējusi, norādot, ka armijas izveidošana kaitēs centieniem mazināt spriedzi Kosovas un Serbijas attiecībās. Arī Eiropas Savienība (ES) kritizējusi šo Kosovas soli, uzskatot to par sasteigtu.
Kosovas drošības spēki, kuru rīcībā ir vieglais bruņojums, savulaik tikai izveidoti reaģēšanai uz krīzēm, civilajai aizsardzībai un 90.gadu kara nesprāgušās munīcijas likvidēšanai.
Serbijas politiķi apgalvo, ka jaunā armija var tikt izmantota, lai no Kosovas padzītu serbu iedzīvotājus.
Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs svētdien paziņoja, ka ir būtiski, lai Serbijas balss tiek sadzirdēta un tiek sadzirdēts tās paustais nosodījums.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs nosodīja Kosovu par "līnijas šķērsošanu", un vainoja ASV un citas rietumu valstis, kuras atbalsta Kosovas armijas izveidošanu.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.