Aiz ANO Migrācijas pakta redzama Sorosa dienaskārtība
Sorosiešu īpašās sabiedriskās aktivitātes Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Migrācijas pakta aizstāvībai, kā arī pakta kvēlo atbalstītāju argumentācijā lietotā divkosīgā retorika rosina Neatkarīgo atgādināt par dziļo saikni starp miljardieri Džordžu Sorosu un ANO struktūrām.
Bez tradicionālajām propagandas kampaņām šoreiz pirms Saeimas balsojuma par Latvijas pievienošanos vai nepievienošanos Migrācijas paktam tika izmantotas arī iesaistošākas pilsoniskās ietekmēšanas metodes. Pēc Dž. Sorosa finansētās organizācijas Providus bijušās padomes locekles Baibas Rubesas iniciatīvas, tika uzsākta parakstu vākšana portālā Mana balss, lai panāktu deputātu atbalstu Migrācijas paktam. Atbalsta vēstuli parakstīja ļoti daudzi sorosieši, turklāt pat Saeimas deputāti, kuri savu atbalstu Migrācijas paktam varēja paust arī pilnīgi nepastarpināti, proti, balsojot Saeimas sēdē. Līdz vakardienai atbalstam tika savākti 1050 parakstu.
Tomēr tika uzsākta arī parakstu vākšana pret Latvijas pievienošanos Migrācijas paktam, un šajā iniciatīvā tika savākts krietni vien vairāk parakstu - 2820.
Kā zināms, Latvijas Saeima aicināja valdību Migrācijas paktam nepievienoties, nobalsojot ar 43 balsīm pret 31 balsi.
Sorosa dienaskārtība
Tikmēr pasaules masu medijos ir daudz publikāciju, kas norāda - Dž. Soross spēj ietekmēt ANO augsto amatpersonu viedokli un to arī aktīvi izmanto. Turklāt tieši migrācijas veicināšana šobrīd ir Dž. Sorosa dienaskārtības punkts Nr. 1.
Piemēram, šā gada oktobrī washingtontimes.com vietnē lasāma publikācija «ANO cilvēktiesību padome un Džordžs Soross diktē Amerikas ārpolitiku». Tur, cita starpā, minēts sekojošais: «Neveiksmīgā Obamas ēras politika, kas destabilizēja reģionus, izraisot vardarbību, arī šodien ir dzīva, un to atbalsta valūtas manipulators Džordžs Soross un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrvienība, kas kļūdaini nosaukta par Cilvēktiesību padomi. Strādājot saskaņoti, šīs korumpētās organizācijas izstrādā un veicina nepatiesus stāstus, kas pārtop par vāji noslēptu mēģinājumu diktēt ārpolitiku Trampa administrācijai.»
Publikācijā atgādināts, ka ne velti prezidents Džordžs Bušs 2006. gadā atteicās pievienoties šai ANO institūcijai, taču Baraks Obama atcēla šo lēmumu, un ASV kļuva par tās locekli. «Padomi vada ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Zeids Rāds al Huseins (Zeid Ra’ad Al Hussein), kurš sevi sauc par «visu tautu ievēlēto globālo cilvēktiesību un vispārējo tiesību paudējbalsi». Viņš izmanto visas iespējas amerikāņu gaumē nomelnot prezidentu Trampu un viņa starptautiskās iniciatīvas. .. Patiesi, ja Zeids runā, tas nozīmē, ka viņa Cilvēktiesību padome sākusi pildīt Džordža Sorosa dienaskārtību, kuras būtība ir, izmantojot nestabilitāti un vardarbību, radīt valūtas nestabilitāti, ko pēc tam Soross un viņa fondi izmanto peļņas gūšanai. Šāds gambīts šobrīd notiek Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur pēc Zeida priekšlikuma Human Rights Watch atbalstīja Sorosa sagatavotos propagandas ziņojumus, lai ar to palīdzību mazinātu Kongo Demokrātiskās Republikas valdības leģitimitāti un starptautisko prestižu. Vienlaikus Soross izmanto cilšu konfliktus Ārfrikā, meklējot veidu, kā gūt labumu no nestabilitātes pasaules reģionos, kas bagāti ar dabas resursiem.»
Cita starpā šā gada 20. jūnijā ASV vēstniece ANO Nikija Heilija paziņoja, ka ASV ir izstājusies no ANO Cilvēktiesību padomes. Viņa nosauca šo institūciju par «politisku aizspriedumu izgāztuvi» un «organizāciju, kas nav sava nosaukuma cienīga». «Mēs speram šo soli tāpēc, ka mūsu saistības neļauj mums palikt liekulīgā un sev kalpojošā organizācijā, kura ņirgājas par cilvēktiesībām,» paziņoja N. Heilija.
Sašutums Ukrainā un Bulgārijā
To, ka Dž. Sorosa ciešā saspēle ar ANO pamanīta arī citviet pasaulē, liecina 2016. gada septembrī Ukrainas medijos publicētais Ukrainas Valsts pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu, ģeogrāfijas un ekoloģijas fakultātes dekānes Annas Turčinovas (viņa ir arī Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra sieva) raksts Homodiktatūra. Vilks aitas ādā. Tur teikts: «Uzradusies kustība, kura, piesedzoties ar saukļiem par vienlīdzīgām tiesībām un cīņu pret diskrimināciju, izmantojot pasaules bagātāko ģimeņu (Rokfelleru, Rotšīldu, Morganu, Dzordža Sorosa, Bila Geitsa utt) milzu līdzekļus, paslēpjoties zem ANO un ES institūcijām, ir nolēmusi, ka viņiem un viņu naudai ir tiesības lemt planētas likteni un regulēt Zemes iedzīvotāju skaitu.»
2016.gada septembrī bulgāru žurnālists Georgijs Gotevs atklāja, ka aiz Bulgārijas atbalstītās Kristalīnas Georgijevas kandidatūras ANO ģenerālsekretāra amatam «patiesībā stāv Sorosa galaktika». Uzstājoties Bulgārijas sabiedriskajā radio saistībā ar Bulgārijas kandidātes ANO Irinas Bokovas nomaiņu pret Dž. Sorosam tīkamo K. Georgijevu, žurnālists teica: «Tā ir nacionālā nodevība. Premjers Borisovs ir pakļāvies svešam spiedienam! Briesmīgi!»
Migrantiem - brīvu izvēli
Atgriežoties pie migrācijas un migrantu tēmas, jāatgādina, ka 2018. gada 12. jūlijā ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs nejauši paziņoja, ka migrantiem lemts kļūt par izcilu «IKP virzītājspēku pasaulē».
Krietnu brīdi pirms šā izteikuma un valstu mudināšanas pievienoties ANO Migrācijas paktam, 2015. gada 26. septembrī, Dž. Soross nāca klajā ar daudzās valodās tulkoto manifestu Patvēruma meklētāju sistēmas pārbūve. Manifests joprojām lasāms gan Dž. Sorosa, gan viņa radītā tīkla centrālās organizācijas Open Society Foundation mājaslapās. Manifestā iekļauts uzstādījums Eiropas Savienības valstīm uzņemt vismaz miljonu migrantu gadā no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm un nodrošināt viņiem visiem komfortablus dzīves apstākļus. No Sorosa programmas izriet: migranti nevis jāintegrē vecās Eiropas valstu kristiešu sabiedrībās, bet gan jānodrošina viņiem nevainojami dzīves apstākļi, neuzmācoties viņiem ar vietējām tradīcijām, kultūru un valodu. Vietējiem eiropiešiem ienācēju tradīcijas, kultūra un parašas esot jārespektē, izrādot iecietību un toleranci.
Dž. Sorosa ieplūdināšanas programma ietver sevī sešus punktus. Pirmais - Eiropai jāuzņem pēc iespējas vairāk bēgļu un jānodrošina viņi ar dzīvesvietu, medicīnisko palīdzību un izglītību. Katram ES ieceļojušajam bēglim no konkrētās ES valsts budžeta jāiedala ne mazāk kā 15 000 eiro gadā, neskaitot migrantam nepieciešamos izdevumus par dzīvesvietu, medicīniskajiem pakalpojumiem, izglītību. Migrants jāizmitina nevis tur, kur ES dalībvalsts to uzskata par nepieciešamu, bet gan tur, kur migrants pats izvēlēsies dzīvot, nekādā veidā neierobežojot viņa izvēles brīvību.
Ja konkrētajai ES dalībvalstij migrantu vajadzībām aptrūksies naudas, Dž. Soross iesaka tām laist apgrozībā ilgtermiņa obligācijas, tādējādi palielinot valsts parādu.
Otrais - Eiropai finansiāli jāatbalsta Jordānija, Lībija un Turcija, kurās ieradušies divi miljoni bēgļu no Sīrijas. Dž. Soross uzskata, ka ES palīdzība no līdzšinējā viena miljarda eiro jāpalielina līdz 20 miljardiem eiro.
Trešais - jāizveido speciālā migrantu uzņemšanas aģentūra, kurai jāatvieglo migrantus nogurdinošā robežšķērsošanas procedūra. Ceturtais - jānodrošina migrantu plūsmu drošība. Piektais - ES jāizstrādā un jāievieš vienotie migrantu izmitināšanas standarti.
Sestais - migrantu izmitināšanai un viņu labiekārtošanai jāmobilizē ne tikai valsts struktūras, bet arī nevalstiskās organizācijas, ieskaitot biznesa grupas un reliģiskās kopienas.
Dž. Soross norāda, ka rūpēs par migrantiem nepieciešama ne tikai nauda, bet arī atbilstoši speciālisti.
Manifestā Dž. Soross uzsver: «Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par pieļautajām kļūdām bēgļu uzņemšanas politikā.»
Kā pērnā gada oktobrī norādījis britu laikraksts The Times, iepriekšminēto Dž. Sorosa bēgļu pārvietošanas plānu Ungārijas premjers Viktors Orbans nosaucis par sazvērestību pret Eiropu un paziņojis, ka turpmāk miljardieris būs viņa personīgās cīņas objekts. The Times norāda, ka Dž. Sorosa plāns izraisījis arī asu Ungārijas valdības reakciju. Tā iedzīvotājiem izplatījusi informatīvos materiālus, kuros cita starpā norādīts: «Sorosa plāna patiesais mērķis ir mazināt Eiropas valstu kultūru un valodu nozīmi, lai varētu straujāk paātrināt migrantu ieplūdināšanas procesu.»
Piekukuļo Saakašvili un policistus
Neatkarīgā Dž. Sorosa kopīgo darbošanos ar ANO pirmo reizi pamanīja saistībā ar 2004. gada notikumiem Gruzijā, kur no varas tika gāzts Eduards Ševardnadze un viņa vietu ieņēma Dž. Sorosa draugs, Atvērtās sabiedrības institūta protežē Mihails Saakašvili. Kā 2007. gada 14. novembrī savā interneta vietnē rakstīja Rietumu žurnālists Marks Almonds, pēc M. Saakašvili nākšanas pie varas Dž. Soross un viņa draugs, toreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks Marks Mellkoss Brauns, visiem M. Saakašvili valdības ierēdņiem, sākot no ministriem un beidzot ar policistiem, sarūpēja daudzu miljonu grantus. Vairāki desmiti miljonu ASV dolāru šiem mērķiem plūda no Atvērtās sabiedrības institūta un ANO Attīstības programmas kontiem. M. Almonds arī norāda, ka M. Saakašvili algotie ierindas policisti ar stekiem rokās saņēmuši tiem laikiem Gruzijā netipiski daudz - aptuveni 1000 ASV dolāru mēnesī. Līdz ar to labi apmaksātie policisti bijis galvenais M. Saakašvili arguments cīņā ar opozīciju vēlēšanu laikā Gruzijā 2007. gadā. Laikraksta Financial Times arhīvos rodami fakti, kas apliecina lielo Dž. Sorosa draudzību ar lordu M. M. Braunu. Tie izskaidro, kāpēc Dž. Sorosa plānus gandrīz visur finansiāli atbalstījusi arī ANO Attīstības programma. Izrādās, ka lords bijis ne tikai biežs viesis Dž. Sorosa dzīvoklī Ņujorkā (t.i., turpat, kur savulaik viesojās arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers). 2007. gada aprīlī lords M. M. Brauns iecelts par Dž. Sorosam piederošā Quantum fonda viceprezidentu. Tieši caur šo fondu, pēc Financial Times datiem, plūst Dž. Sorosa miljardi. Financial Times arī norāda, ka «sers Brauns tāpat ir arī Atvērtās sabiedrības institūta viceprezidents». Kā uzsvērts citos interneta avotos, M. M. Brauna galvenais vaļasprieks esot valdību gāšana. Vairākos interneta avotos uzsvērts, ka bez Dž. Sorosa un M. M. Brauna palīdzības M. Saakašvili nākšana pie varas nebūtu iedomājama. ASV plašsaziņas līdzeklis Inner City Press norāda, ka 2004. gadā M. Saakašvili prezidenta amatā saņēmis ne tikai savu oficiālo Valsts prezidenta algu, bet arī papildus pusotru tūkstoti dolāru mēnesī no ANO Attīstības programmas.