Ziemeļkorejas ārlietu ministrs joprojām sola, ka Phenjana pārtrauks savu kodolprogrammu

© EPA/Scanpix

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs piektdien sarunās ar Ķīnas kolēģi apgalvojis, ka Phenjana joprojām ir apņēmusies pārtraukt savu kodolprogrammu.

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ri Jonho un Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji tikās Pekinā. Ķīna ir Ziemeļkorejas galvenā sabiedrotā, bet tā atbalsta ANO ekonomiskās sankcijas, kas Ziemeļkorejai piemērotas saistībā ar tās kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu.

Ri apgalvoja Ķīnas kolēģim, ka Ziemeļkoreja ir "apņēmusies veikt denuklearizāciju un sargāt mieru un stabilitāti Korejas pussalā," preses konferencē paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

Sarunās Ri, visticamāk, tika arī informēts par pagājušajā nedēļā notikušajām sarunām starp Ķīnas un ASV prezidentiem.

ASV līderis Donalds Tramps nesen izteicās, ka viņa nākamā tikšanā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu varētu notikt janvārī vai februārī.

Ziemeļkorejas līderis, jūnijā pirmo reizi tiekoties ar ASV prezidentu, parakstīja visai neskaidri formulētu dokumentu, kurā pausta apņemšanās panākt Korejas pussalas denuklearizāciju, taču kopš tā laika nav panākts vērā ņemams progress, un abas puses turpina diskutēt, kā būtu interpretējams šī dokumenta teksts.

ASV vēlas, lai Ziemeļkoreja vispirms veic pilnu savu kodolieroču inventarizāciju un sper citus soļus kodolatbruņošanās virzienā, pirms var sagaidīt kādu atalgojumu par to.

Ķīna tikmēr ierosinājusi stratēģiskāku pieeju, tostarp ierosinot apturēt ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības.

Ziemeļkoreja vēlas, lai tiktu atvieglotas tai piemērotās sankcijas un oficiāli pasludinātas Korejas kara beigas. Phenjana apgalvo, ka jau ir spērusi vairākus soļus, tostarp likvidējusi kodolizmēģinājumu objektu un atbrīvojusi amerikāņu gūstekņus.

Lai gan Ķīnas un Ziemeļkorejas attiecības pēdējā laikā ir kļuvušas mazliet vēsākās, Kims šogad trīs reizes ticies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Taču Sji neapmeklēja Ziemeļkorejas dibināšanas 70.gadadienas svinības septembrī, kas tika iztulkots kā mājiens tam, ka Ķīna sagaida konkrētākus soļus no Kima kodolatbruņošanās virzienā.

Neskatoties uz to, Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis apgalvoja, ka abu valstu attiecības ir "iegājušas jaunā vēsturiskā posmā", un abas puses turpinās strādāt pie Korejas pussalas denuklearizācijas.