Pakss ar Putinu apspriedis iespējas samazināt saspīlējumu Baltijas jūras reģionā
Eiroparlamenta deputāts, no Lietuvas prezidenta amata impīčmenta ceļā atceltais Rolands Pakss ceturtdien paziņoja, ka trešdien Maskavā ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ar viņu apspriedis iespējas samazināt saspīlējumu Baltijas jūras reģionā.
"Es runāju par Lietuvu un Kaļiņingradu, jaunām attiecībām starp Lietuvu un Kaļiņingradu, lai (..) uz šīs zemes strēmelītes, uz kuras Dievs mums devis iespēju dzīvot, sāktu atbruņošanos, lai reģionā iestātos stabilitāte, lai ienāktu ārzemju bankas, lai ienāktu tehnoloģiju parki, lai šeit attīstītos ekoloģiska rūpniecība un pastāvētu kultūras sadarbība," sacīja Pakss preses konferencē Viļņā.
Viņš norādīja, ka esot gatavs to apspriest ar kaimiņvalstu vadītājiem un uzsvēra, ka esot arī gatavs "pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu par to, kas tas ir pareizs solis, un kā šīs ģeopolitiskās lielvaras var vienoties, lai, iespējams, arī Romas pāvests varētu kļūt par šī zemes gabaliņa kuratoru".
"Es saņēmu pozitīvu atbildi no Krievijas prezidenta Putina, viņam šī ideja iepatikās un viņš to grib turpināt," teica Pakss.
"Dzīvosim, redzēsim, kā reaģēs citu valstu institūcijas un līderi, iespējams, Vācijas, varbūt Polijas, varbūt Somijas vai ASV. Es domāju, ka ar kaut ko ir jāsāk," piebilda Pakss.
Viņš teica, ka Putins viņu pieņēmis trešdienas vakarā.
Jau vēstīts, ka Pakss, kas ir Eiroparlamenta Eiropas Brīvības un tiešās demokrātijas frakcijas (EFDD) priekšsēdētāja vietnieks, šonedēļ apmeklēja Maskavu. Aģentūra "Interfax" ziņoja, ka otrdien viņš ticies ar Krievijas parlamenta abu palātu spīkeriem - apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētāju Vjačeslavu Volodinu un augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko - un paudis cerību, ka jaunajā Eiropas Parlamentā, kas tiks ievēlēts nākamgad, būs pārstāvēti "veselīgāki un dialogam atvērtāki spēki" un tas pret Krieviju būs noskaņots labvēlīgāk.
Kā vēsta Krievijas mediji, Volodins ierosinājis izveidot neformālu darba grupu, lai atjaunotu dialogu starp Krievijas likumdevējiem un Eiropas Parlamentu, savukārt bijušais Lietuvas partijas "Kārtība un taisnīgums" vadītājs Pakss šo priekšlikumu atbalstījis un nosaucis par savlaicīgu.
Valsts domes spīkers izteicies, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko "nostādījis pasauli uz kara sliekšņa", bet Federācijas padomes priekšsēdētāja paziņojusi, ka notikumi Kerčas šaurumā 25.novembrī, kad Krievija sagrāba trīs Ukrainas karakuģus, jāizanalizē, piesaistot Eiropas speciālistus, lai pierādītu, ka Krievija rīkojusies pareizi.
Pakss ceturtdien preses konferencē sacīja, ka viņš uzklausījis Krievijas parlamenta abu palātu spīkerus, taču viņa mērķis neesot bijis paust Volodinam un Matvijenko savu viedokli.
"Es neuzņemos dot vērtējumu šai situācijai," uzsvēra Pakss.
"Es uzskatu, ka šis temats ir sāpīgs abām pusēm, abām tautām. (..) Domāju, ka te jāstrādā ar mikroskopu, ar skalpeli, nevis ar netīriem zābakiem," sacīja Eiroparlamenta deputāts.
Komentējot Lietuvas premjera Sauļus Skverneļa kritiku par viņa vizīti Maskavā, Pakss sacīja, ka tikties ar Krievijas amatpersonām vajadzējis pašam Skvernelim.
"Ja mana vizīte un mana tikšanās ar trim vadītājiem ir Eiropas Savienības vai ES un Lietuvas vienotības šķelšana, tad šī vienotība ir maz ko vērta, ja to ir tik vienkārši sašķelt," teica Pakss.
Jau ziņots, ka Skvernelis ceturtdien nodēvēja Paksa vizīti Maskavā to par mēģinājumu izjaukt ne tikai Lietuvas, bet visas ES ārpolitikas saskaņotību.
"Bez komentāriem. Es saprastu, ja tā būtu privātpersona, taču tas ir Lietuvu pārstāvošs Eiroparlamenta deputāts. Tas ir pilnīgi neveiksmīgs un nesavlaicīgs lēmums, mēģinājums izjaukt mūsu ārpolitikas saskaņotību - ne tikai Lietuvas, bet arī runājot par ES un Krievijas attiecībām," žurnālistiem teica Skvernelis.
Lietuvas vēstniecība Krievijā par Paksa vizīti Maskavā nebija informēta.
Pakss 2004.gadā impīčmenta ceļā tika atcelts no prezidenta amata saskaņā ar apsūdzību par nelikumīgu Lietuvas pilsonības piešķiršanu un slepenas informācijas izpaušanu savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.