Belgrada apsūdz Kosovu centienos padzīt serbus

© Pa Images/Scanpix

Belgrada otrdien apsūdzēja Kosovu, ka tā cenšas padzīt serbu minoritāti, sperot soļus armijas izveidošanai un atsakoties atcelt 100% muitas tarifu Serbijas precēm.

Soļi, kurus spērusi bijusī Serbijas province, kas pirms desmit gadiem vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību, radījuši spriedzi Belgradas un Prištinas attiecībās.

Belgrada tos nodēvējusi par draudiem 120 000 cilvēku lielajai Kosovas serbu minoritātei.

"Ir samērā skaidrs, ka paziņojums par armijas veidošanu un uzstājīga 100% nodokļa saglabāšana Serbijas precēm, iecerēta, lai padzītu serbus no Kosovas," paziņojumā pēc sarunām ar Ķīnas vēstnieku norādījis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

Viņš brīdinājis, ka šie soļi var "novest pie katastrofas, jo Serbija nevar mierīgi novērot serbu tautas iznīcināšanu un to nedarīs".

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.

Tomēr Serbija citu reģiona valstu vidū ir lielākais Kosovas tirdzniecības partneris, un tās eksporta apjoms uz bijušo provinci ik gadu sasniedz 400 miljonus eiro.

Pasaulē

“Budapeštas memorandā 1994. gadā Krievija bija tā, kas garantēja Ukrainas teritoriju drošību, suverenitāti un spēju Ukrainai eksistēt kā no Krievijas neatkarīgai valstij. Krievija ir tā, kas ir pārkāpusi drošības garantijas, tāpēc jebkuri tās prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ka Krievijai ir jābūt daļai no šīm drošības garantijām un ka Eiropa nevar būt daļa no drošības garantijām, jāuztver gandrīz kā joks,” TV24 sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders.

Svarīgākais