Polijā valdošās Pilsoniskās platformas kandidāta Broņislava Komorovska uzvara prezidenta vēlēšanās izraisījusi aicinājumus premjeram Donaldam Tuskam nekavējoties ķerties pie ekonomisko reformu realizēšanas.
Kaut gan B. Komorovska sāncensis Jaroslavs Kačiņskis jau pēc vēlētāju aptauju (exit polls) rezultātu publiskošanas svētdienas vakarā atzina savu zaudējumu, B. Komorovska nometne nesteidzās sākt svinēt uzvaru. Acīmredzot labā atmiņā bija vēlēšanu pirmā kārta, kad šīs pašas aptaujas uzrādīja krietni lielāku B. Komorovska pārsvaru, nekā tas izrādījās pēc rezultātu apkopošanas. Arī naktī uz pirmdienu balsu skaitīšanas procesā bija brīži, kad B. Komorovska pārsvars bija gaužām niecīgs. Taču pēc 95,1% balsu saskaitīšanas kandidāts varēja sākt pieņemt apsveikumus – tobrīd viņš saņēma 52,6% balsu.
Reuters vēsta, ka tirgus uz šīm ziņām nekavējoties reaģējis ar zlota kursa paaugstināšanos attiecībā pret eiro un dolāru. Savukārt analītiķi un eksperti, piemēram, Danske Bank pārstāvis Larss Kristensens, uzsvēruši, ka D. Tuska valdībai vairs nav iemesla vilcināties ar ekonomiskajām reformām, bažījoties, ka prezidents varētu tām uzlikt veto. "Vairs nav nekādu alibi. Viņiem ir 500 dienas, lai pierādītu, ka šī ir rīcībspējīga un efektīva valdība. Ja to izdosies pierādīt, viņi uzvarēs nākamajās vēlēšanās, ja ne, tad zaudēs. Taču reformas vienmēr būs smagas un nepopulāras," sarunā ar AFP sacījis Varšavas sociologs Edvards Vnuks-Lipinskis. "Tagad jums ir visa vara. Parādiet, ko spējat izdarīt," valdību uz aktīviem darbiem mudinājis laikraksts Fakt.
Pats D. Tusks jau svētdienas vakarā pavēstījis, ka valdība ir gatava rīkoties, lai ierobežotu budžeta tēriņus. "Mēs vēlamies naudu izlietot atbildīgā veidā, un tam būs nepieciešams atbalsts gan no politiķiem, gan pilsoņiem. Es lūgšu saviem politiskajiem partneriem un parlamentam, lai tie palīdzētu ieviest zināmu disciplīnu mūsu budžeta izdevumos," premjera sacīto citē Reuters. Problēmas šīs politikas realizēšanai gan varētu radīt valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zemnieku partija, kas līdz šim ļoti stingri aizstāvējusi sava elektorāta intereses un iebildusi, piemēram, pret pensiju samazināšanu. Turklāt jāatgādina, ka šogad Polijā paredzētas municipālās vēlēšanas, bet nākamgad – parlamenta vēlēšanas, un to kontekstā valdošā partija varētu nevēlēties riskēt ar strauju un nepopulāru reformu veikšanu. Turklāt jāņem vērā, ka B. Komorovska uzvara nemaz nav bijusi tik pārliecinoša.