Tikai divas nedēļas pirms ANO globālā migrācijas pakta pieņemšanas sākta dokumenta tulkošana latviešu valodā. Ir valstis, kas nobažījušās par iespējamo migrācijas plūsmu pastiprināšanos, tāpēc atsakās to akceptēt. Latvijas pozīcija tiks definēta pēdējā brīdī decembra sākumā.
Ārlietu ministrija uzsver, ka Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju nebūs valstīm juridiski saistošs dokuments. Tātad drīzāk kas līdzīgs politiskai deklarācijai, nosakot vēlamo, taču ne obligāto lietu kārtību. Taču pakta oponenti argumentē, ka šādi nesaistoši dokumenti drīz vien kļūs par pamatu, lai konkrētas interešu grupas uz dalībvalstīm izdarītu politisku spiedienu savu interešu īstenošanai. Konkrētajā gadījumā tie būtu migrācijas atbalstītāji. Arī tiesu institūcijas savā praksē ņem vērā it kā neobligātās rekomendācijas, jo valstis taču brīvprātīgi deklarējušas savu labo gribu. Tādējādi atrunas, ka šis dokuments ir tikai tāda nenozīmīga viedokļa sūtīšana kosmosā, nav īsti korektas.
Ne visi ir velkamisti
Virkne valstu šim paktam pievienoties atsakās: ASV, Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Izraēla, Horvātija, Polija un Ungārija, Šveice un Slovākija. Igaunijā un Lietuvā turpinās diskusija - pievienoties paktam vai nē. Un arī Latvijai ir jāformulē sava nostāja, jo esam viena no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm. Bet ar formulēšanu nekā neiet.
Jau gada sākumā bija zināms, ka starpvaldību konference, kurā apstiprinās ANO globālo paktu, notiks 10. un 11. decembrī. Pat vieta zināma - Maroka. Taču dokuments, kam Latvija varbūt grasās, bet varbūt negrasās pievienoties, sekojot piesardzīgākām attīstītām valstīm, pagaidām nav iztulkots. To var izlasīt angļu, arābu, krievu un vēl daudzās citās valodās, bet ne latviski. Līdz valdības sēdei, kas, pēc Ārlietu ministrijas teiktā, notiks «decembra sākumā», šīs daždesmit lapas ir jāiztulko, pretējā gadījumā nebūs kam pievienoties. Bet līdz tam, kā skaidro premjera Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars, Latvijas pozīcija ir «atvērts jautājums».
Protams, kvalitatīva diskusija, tostarp uzzinot un ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, tik īsā laikā ir neiespējama.
Atļauta pozitīva vārda brīvība
Tomēr ir entuziasti, kas dokumentu izlasījuši arī svešās mēlēs. Nacionālā apvienība izstrādājusi Saeimas rezolūcijas projektu, kurā Ministru kabinets tiek aicināts lemt par nepievienošanos paktam. Pamatojumā ir pieminēts, ka pakts nav pienācīgi prezentēts sabiedrībai, tomēr būtiskākie argumenti saistīti ar šī dokumenta saturu. Tajā identiski tiek uztverti migranta, bēgļa un nelegālā imigranta jēdzieni, piešķirot tiem vienādu juridisko statusu. Jebkāda migrācija, pat nelegāla, tiek traktēta kā cilvēka tiesības. Noklusējot imigrācijas radītos riskus valstu un sabiedrību drošībai, ekonomikai un identitātei, migrācija paktā tiek traktēta kā pozitīva un atbalstāma parādība, kā labklājības un ilgtspējīgas attīstības avots.
Arī Neatkarīgā palasīja Globālā pakta tekstus. Visai diskutabla šķiet piedāvātā vārda brīvības izpratne. Piemēram, valsts atbalsts jāpārtrauc medijiem, kuri ir kritiski noskaņoti pret migrāciju. Jānovērš protesti pret migrantiem, politiskajās kampaņās migrāciju nedrīkst kritiski atspoguļot. Iestādēm jāpārtrauc profilēt migrantus pēc rases, etniskās vai reliģiskās piederības. Īsi sakot, jāveido diskurss pozitīvai migrācijas uztverei. Tāds pasūtījums.
Mēs tāpat nedarītu
Latvijā līdz šim ir bijuši mēģinājumi mākslīgi mainīt sabiedrībā valdošo viedokli, ka nelegālā migrācija ir kaitīga un bīstama parādība. Taču ANO finansētā kampaņa Es darītu tāpat ar blīkšķi izgāzās, jo plakātos reklamētā doma par dzimtenes un tuvinieku pamešanu briesmās lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju līdz sirds dziļumiem aizvainoja. Tāpēc no saukļa Mēs visi esam cilvēki, mēs darītu tāpat, otra daļa tika nogriezta. Kaut kā līdz noslēgumam kampaņa aizkliboja, bet dižus panākumus neguva. Sabiedrības satraukumu mazināja vien fakts, ka visi nelegāļi un pārceltie migranti, cik ātri parādījās Latvijā, tikpat ātri pazuda Vācijas virzienā.
Nacionālistu sacerētās rezolūcijas noslēgumā valdība tiek aicināta nenostāties pret sabiedrības vairākuma interesēm, ņemt vērā sabiedrībā valdošo negatīvo viedokli par migrācijas jautājumiem, un migrācijas globālo paktu neparakstīt. Ja rezolūcijas projekts netiks iekļauts jau tuvākajā Saeimas sēdē, var gadīties, ka Saeima rosina nepievienoties paktam jau pēc tam, kad valdība ir pieņēmusi lēmumu. Taču ļoti iespējams, ka Ministru kabinets arī bez parlamenta pamudinājuma grasās atteikties no pievienošanās paktam. Vismaz attiecībā uz migrantu piespiedu sadalīšanas mehānismu, ko atkārtoti vēlējās piemērot Eiropas Komisija, Kučinska valdība jau savlaicīgi pateica nē.