Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien ierosinājis Francijai un Vācijai uzņemties vidutāju lomu saspringtajā situācijā, kas izraisījusies pēc Krievijas agresijas pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā.
Māss, atrodoties vizītē Spānijā, sacīja, ka Francija un Vācija kopīgi centīsies novērst šīs situācijas pāraugšanu nopietnā krīzē un ir gatavas kļūt pa vidutājām.
Plānots, ka Francijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri vēlāk pirmdien tiksies Berlīnē uz sarunām, kas tika ieplānotas vēl pirms satraucošajiem notikumiem Kerčas šaurumā.
Māss norādīja, ka ilgstošais konflikts starp Kijevu un Maskavu un Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā apdraud Eiropas drošību un to jau sen bijis nepieciešams atrisināt.
Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Savukārt pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.