Krievijas policijas ģenerālmajora Aleksandra Prokopčuka ievēlēšana Interpola prezidenta amatā var atstāt graujošu iespaidu uz šo starptautisko tiesībaizsardzības struktūru, brīdinājis britu finansists un Kremļa kritiķis Bils Brauders.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģinājis izmantot Interpolu, lai vērstos pret saviem kritiķiem, un Maskavas pārstāvja nokļūšana Interpola prezidenta amatā šos centienus intensificēs, brīdināja investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" līdzdibinātājs.
Brauders izvērsa kampaņu, pieprasot noteikt sankcijas Krievijai, kad viņa jurists Sergejs Magņitskis 2009.gadā tika atrasts beigts Krievijas cietumā.
Laikā, kad Krievija tiek apsūdzēta ķīmisko ieroču izmantošanā un vēlēšanu manipulēšanā, Interpolam nevajadzētu iecelt Putina pakļautībā esošu cilvēku "vissvarīgākās tiesībaizsardzības struktūras vadībā", britu raidorganizācijai BBC otrdien sacīja Brauders.
Iebildumus pret Krievijas kandidātu, ko cita starpā pauduši arī ASV senatori, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien raksturoja kā "iejaukšanos vēlēšanu procesā".
Interpola dalībvalstis ģenerālās asamblejas sanāksmē trešdien Dubaijā balsos par jauno organizācijas prezidentu.
Tuvojoties balsojumam, arvien skaļāki kļūst kritiķi, kas brīdina, ka Maskava sava pārstāvja nonākšanu prezidenta amatā izmantos, lai vērstos pret politiskajiem pretiniekiem.
Pašreizējais Interpola viceprezidents Prokopčuks izvirzījies par vēlēšanu favorītu.
Paziņojumā pirmdien abu lielo ASV politisko partiju senatoru grupa, arī bijušais pretendents uz republikāņu nomināciju prezidenta amatam Marko Rubio, aicināja Interpola ģenerālo asambleju Prokopčuka kandidatūru noraidīt.
Iepriekšējais Interpola prezidents Ķīnas pilsonis Mens Hunvei septembra beigās pazuda, bet vēlāk uzradās Ķīnā, kur tika paziņots, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana par kukuļņemšanu.
Kā sestdien brīdināja britu laikraksts "The Times", ja Prokopčuks tiks ievēlēts par Interpola vadītāju, tā būs nopietna Kremļa uzvara, kurš tiek kritizēts par "sarkano cirkulāru" jeb brīdinājumu par starptautiski meklētām personām ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu savu politisko pretinieku pārvietošanās ierobežošanu vai viņu izdošanu.
Jūnijā Lielbritānijas parlamenta deputātu grupa mudināja panākt, lai tiktu apturēta Maskavas piekļuve Interpola datubāzēm.
Ģenerālmajors Prokopčuks no 2006. līdz 2011.gadam bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Interpola Nacionālā centrālā biroja priekšnieka vietnieks, bet pēc tam kļuva par tā vadītāju. 2016.gadā ģenerālmajors kļuva ar Interpola viceprezidentu.