NRA PĒTA: Izraēla un "HAMĀS" uz jauna kara sliekšņa

Izraēlas spēki un Gazā valdošais grupējums HAMĀS apmainījušies ar spēcīgākajām apšaudēm kopš 2014. gada, izraisot bažas par pilnvērtīgas karadarbības atsākšanos. Palestīniešu kaujinieki nepilnas diennakts laikā uz Izraēlas dienvidu rajoniem raidījuši gandrīz 400 raķešu, bet Izraēla atbildējusi ar aviācijas triecieniem, kā arī apšaudi no tankiem un karakuģiem, kas bijusi vērsta pret aptuveni 150 militārajiem mērķiem Gazā. Situācijas saasināšanos izraisīja Izraēlas armijas īpašo uzdevumu vienības izlūkošanas operācija Gazas joslā, kas beidzās ar apšaudi un kritušajiem.

Līdz vakardienas pēcpusdienai tika ziņots par sešiem bojāgājušajiem Gazas joslā, vienu nogalināto Izraēlas teritorijā, kā arī desmitiem apšaudēs ievainoto. BBC vēsta, ka abu pušu pārstāvju kareivīgie paziņojumi rada bažas par vēl lielāku konflikta eskalāciju. Izraēlas armijas brigādes ģenerālis Ronens Maneliss uzsvēris, ka šīs valsts Bruņotie spēki darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu Izraēlas pilsoņu drošību, un to uzbrukuma spēks būs tieši proporcionāls palestīniešu kaujinieku radītajiem draudiem. Viņš arī piebildis, ka HAMĀS politika var novest Gazas joslu līdz sabrukumam, bet Izraēlas mediji vēsta, ka uz Gazas joslas pierobežu pārsviesti kājnieku un mehanizēto kājnieku papildspēki, kas varētu liecināt par Izraēlas nodomu uzsākt sauszemes invāziju. Interneta ziņu vietne NEWSru Israel gan uzsver, ka pagaidām galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Valsts drošības kabineta apspriedē, kas vakar ilga gandrīz četras stundas, premjers Benjamins Netanjahu licis saprast, ka labprāt izvairītos no plaša mēroga karadarbības. Taču Izraēlai var neatlikt citas iespējas, ja HAMĀS pildīs savus draudus un turpinās Izraēlas pilsētu apšaudi, turklāt mērķējot uz tālāk no robežas esošām apdzīvotām vietām (Ašdodu un Bēršebu), kā to vakar piedraudēja HAMĀS pārstāvis Abū Obeida.

Izraēlas armijas pārstāvis Jonatans Konrikuss vakar paziņojis, ka palestīniešu kaujinieku (HAMĀS, Islāma džihāda un sīkāku grupējumu) rīcībā varētu būt aptuveni 20 000 dažādu kalibru un darbības rādiusa raķešu un lādiņu, vēsta AP. Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai Iron Dome izdevies pārtvert un iznīcināt tikai aptuveni ceturto daļu uz šīs valsts teritoriju izšauto raķešu, tādēļ, apzinoties nopietnos draudus, vakar nestrādāja daudzas valsts iestādes Izraēlas dienvidos un bija slēgtas skolas. Izraēlas armija vēstījusi, ka tai izdevies iznīcināt vairākus nozīmīgus mērķus - gan HAMĀS iekšējās izlūkošanas dienesta ēku, kurā bijusi arī munīcijas noliktava, gan vairākus kaujinieku komandpunktus, gan televīzijas kompānijas Al Aqsa TV biroju - Izraēla apgalvo, ka šis medijs lielākoties nodarbojies ar naida kurināšanu un propagandu. Gandrīz visos gadījumos sākumā pa objektiem atklāta brīdinājuma uguns no ložmetējiem, lai dotu laiku evakuēties civiliedzīvotājiem, un tikai pēc tam izšautas raķetes.

Jauno saasinājumu izprovocējusi Izraēlas militāristu veikta slepenā operācija Gazas joslā, atgādina BBC. Svētdienas pievakarē Izraēlas karavīru grupu, kas bija nelegāli iekļuvusi palestīniešu teritorijā, atklāja HAMĀS patruļa. Apšaudē tika nogalināti septiņi palestīnieši un viens Izraēlas armijas virsnieks, bet grupai izdevās izlauzties atpakaļ uz Izraēlas teritoriju. Izraēlas armija paziņojusi vien to, ka šīs vienības uzdevums nav bijis veikt diversijas, nogalināt vai nolaupīt kādu no HAMĀS līderiem - tiek uzskatīts, ka tā bijusi viena no daudzajām izlūkošanas operācijām, kas šoreiz nogājusi greizi. Pirmās raķešu zalves pa Izraēlas teritoriju tika raidītas jau drīz pēc incidenta, bet apšaude pieņēmās spēkā pirmdienas pievakarē pēc tam, kad HAMĀS līderis Ismails Hanija nogalināto palestīniešu bērēs bija paziņojis, ka viņu nāve ir jāatriebj.

AP atgādina, ka kopš 2007. gada, kad HAMĀS sagrāba kontroli pār Gazas joslu, Izraēlas spēki trīs reizes šķērsojuši tās robežu, lai neitralizētu kaujiniekus. 2014. gada karš prasīja vairāk nekā 2200 palestīniešu (vairāk nekā puse no tiem bija civiliedzīvotāji) dzīvības, bet bez mājokļiem palika desmitiem tūkstoši Gazas joslas iedzīvotāju. Izraēla šajā konfliktā zaudēja 73 cilvēkus, lielākoties karavīrus. Šā gada pavasarī saasinājās situācija uz Gazas joslas un Izraēlas robežas - palestīnieši sāka rīkot regulāras demonstrācijas, pieprasot bēgļiem un viņu pēctečiem tiesības atgriezties vietās, kas pašlaik ir Izraēlas kontrolē, un protestējot pret ASV lēmumu pārcelt savu vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi. Mītiņi nereti beidzās ar mēģinājumiem šķērsot robežu, un šajos incidentos nogalināti vismaz 220 palestīniešu. Beidzamajās nedēļās protesta akcijas bija pieklusušas. Sarunās, kurās kā starpnieki darbojas ANO īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Nikolajs Mladenovs un Ēģiptes valdība, bija pat izdevies panākt zināmu progresu. Piemēram, pagājušonedēļ Izraēla neiebilda pret to, ka Kataras valdība nosūtīja uz Gazas joslu 15 miljonus dolāru, lai HAMĀS spētu izmaksāt algas valsts sektorā strādājošajiem, - bija cerības, ka šis solis nomierinās palestīniešus.