Eiropas Savienības (ES) finansējums ir palīdzējis bēgļiem Turcijā, bet Ankaras atteikšanās izpaust saņēmēju vārdus rada šaubas par to, vai šis finansējums sasniedz visus, kam tas nepieciešams, otrdien publicētā ziņojumā konstatēja Eiropas Auditoru tiesa.
Ziņojums fokusējās uz 1,1 miljardu eiro sākotnējos ES finansiāli atbalstītos projektos miljoniem sīriešu un citu bēgļu Turcijā saskaņā ar 2016.gada martā noslēgto ES un Turcijas vienošanos, kuras mērķis bija ierobežot migrāciju no Turcijas teritorijas uz ES.
Ziņojums fokusējās uz 1,1 miljardu eiro sākotnējos ES finansiāli atbalstītos projektos miljoniem sīriešu un citu bēgļu Turcijā saskaņā ar 2016.gada martā noslēgto ES un Turcijas vienošanos, kuras mērķis bija ierobežot migrāciju no Turcijas teritorijas uz ES.
Auditā netika ietverta atsevišķu ES dalībvalstu palīdzība divu miljardu eiro apmērā pajumtes, pārtikas, apģērba, izglītības un veselības aizsardzības nodrošināšanai bēgļiem.
"Mēs varam redzēt, ka šī nauda nonāk pie bēgļiem, bet nevaram konkrēti pateikt, ka tur nonāk visa nauda. Pastāv risks," sacīja Auditoru tiesas locekle Betina Jakobsena.
Auditoru tiesa paziņoja, ka nav spējusi izsekot bēgļiem no reģistrācijas līdz maksājumam, jo Turcijas iestādes atteicās nosaukt cilvēkus un viņu saņemtās summas, atsaucoties uz datu aizsardzības likumiem.
Jakobsena sacīja, ka viņas vairāk nekā trīs gadus ilgajā darbā Eiropas Auditoru tiesā šī ir pirmā reize, kad viņa nav saņēmusi pieprasītos dokumentus.
Jakobsena un citas Eiropas Auditoru tiesas amatpersonas gan atzina, ka ANO aģentūras un citi šo projektu vadītāji spēja "mazināt risku", veicot iekšēju kontroli.
Eiropas Auditoru tiesa ieteica Eiropas Komisijai (EK) izdarīt spiedienu uz Turciju, lai tā nodrošinātu projektu partneriem piekļuvi datiem par finansējuma saņēmējiem, kad ES īstenos nākamo palīdzības piešķiršanas paketi.
Vēl trīs miljardu eiro vērta ES palīdzība ir paredzēta četriem miljoniem bēgļu Turcijā, kas pārsvarā ir sīrieši, kuri glābušies no pilsoņkara dzimtenē.
Eiropas Auditoru tiesa secināja, ka "humānās palīdzības projekti ir palīdzējuši bēgļiem apmierināt pamatvajadzības, bet nav vienmēr nodrošinājuši gaidīto naudas lietderīgo izmantojumu."
Tā minēja vienu piemēru, kad Brisele un Ankara nebija vienisprātis par to, kā īstenot projektus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai un cieto atkritumu savākšanai. Citā piemērā EK "neizvērtēja konsekventā un visaptverošā veidā paredzēto izmaksu saprātīgumu".
