Porošenko brīdina par Krievijas aktivitātēm okupētajā Krimā

© EPA/ SCANPIX

Ukraina "de facto" kļuvusi par NATO austrumu flangu, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, vienlaikus brīdinot, ka Krievija okupētajās teritorijās atstrādā tehnoloģijas, kas apdraud ne tikai Ukrainu vien.

"Šobrīd nav tādu, kas iebilstu, ka Kremļa revanšistiskā politika pret Ukrainu kļuvusi par kopīgu izaicinājumu eiroatlantiskajai drošībai, tāpat kā tam, ka bez spēcīgas Ukrainas, kas jau tagad "de facto" kļuvusi par NATO austrumu flangu, nevar būt ne runas par stabilu eiroatlantisko telpu," runājot starptautiskajā konferencē "Hibrīddesmitgades mācības: kas jāzina veiksmīgai virzībai uz priekšu", sacīja prezidents.

Krima kļuvusi par Krievijas bāzi spārnotajām raķetēm, kas lidos tālāk, bet Donbasā tiek izmēģināts jaunākais Krievijas bruņojums.

Krievija šobrīd okupētajās Donbasa teritorijās un anektētajā Krimā "pieslīpē" tehnoloģijas, kas var darboties tālu aiz Ukrainas robežām un draud ne tikai Ukrainai, brīdināja Porošenko.

Krima kļuvusi par Krievijas bāzi spārnotajām raķetēm, kas lidos tālāk, bet Donbasā tiek izmēģināts jaunākais Krievijas bruņojums, kā arī pilnveidotas regulārā karaspēka slēpšanas propagandas metodes, norādīja prezidents.

Ukrainas specdienesti atmaskojuši lielu daudzumu Krievijas finansētu propagandistu, kas aicinājuši gāzt konstitucionālo iekārtu.

Informācijas uzbrukumi, centieni veikt destabilizāciju valsts iekšienē, enerģētiskā šantāža, pilnīgs embargo un tirgus slēgšana, agresīva savas kārtības uzspiešana ar aģentu starpniecību politikas, kultūras un sabiedriskajā jomā, sociālo konfliktu uzkurināšana, ietekme, izmantojot reliģiskās struktūras, nebūt nav pilns Maskavas instrumentārijs, kas ticis pie apzīmējuma "hibrīda", norādīja Porošenko.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši aptuveni 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Pasaulē

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja iecēlusi deputāti Sandru Kalnieti (JV) par EP galveno ziņotāju Krievijas jautājumos, savukārt Eiropas Tautas partijas frakcija deputātei uzticējusi ēnu ziņotāja pienākumus darbā pie EP ziņojuma par Kazahstānu, aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa.