30% Lietuvas aizsardzības budžeta līdzekļu nonāk ārvalstīs, bet pārējie 70% atgriežas Lietuvas ekonomikā, norādījis aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
Pēc viņa teiktā, ar budžeta līdzekļiem, kas aizceļo uz ārvalstīm, Lietuva galvenokārt norēķinās par bruņojumu un militāro tehniku, savukārt nauda, kas paliek Lietuvā, lielākoties sedz izdevumus personālam.
Pēc viņa teiktā, ar budžeta līdzekļiem, kas aizceļo uz ārvalstīm, Lietuva galvenokārt norēķinās par bruņojumu un militāro tehniku, savukārt nauda, kas paliek Lietuvā, lielākoties sedz izdevumus personālam.
"Šobrīd summas ārvalstīm ir diezgan prāvas, bet mūsu bruņojuma ražotāju iespējas ir ierobežotas - mēs esam pircēji. Cenšamies pēc iespējas vairāk uzturēt kontaktus ar vietējiem ražotājiem un ceram, ka pēc lielo pirkumu pabeigšanas prāva daļa apkopes izmaksu varēs palikt Lietuvā," ministrs skaidrojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputātiem.
Dārgākais Lietuvas Bruņoto spēku iepirkums ir Vācijā ražotas kājnieku kaujas mašīnas ar Izraēlā ražotiem kaujas torņiem. Šā darījuma kopējā summa ir 386 miljoni eiro. Vairāk nekā 100 miljonus eiro Lietuva izdos par Norvēģijā ražotām vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Lietuvas aizsardzības budžetam nākamgad būtu jāpieaug par 75 miljoniem eiro, sasniedzot 948 miljonus eiro.