Arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa lieta: Tiesas spriedums gaidāms pēc 3-4 nedēļām

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64 Photo Agency

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa "Senator" lietā varētu būt gaidāms pēc 3-4 nedēļām, pēc šīs dienas tiesas sēdes, kurā tika skatīta attiecīgā lieta, teica kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Viņš apstiprināja, ka Augstākā tiesa Norvēģijā, Oslo, otrdien, 30.oktobrī, un trešdien skatīja "Senator" lietu.

Pēc Pildegoviča teiktā, tiesa lietu skatīja divu jautājumu kontekstā. Pirmais jautājums bija, vai sniega krabis ir uzskatāms par sēdošu sugu vai tomēr nesēdošu, kam ir būtiskas juridiskas konsekvences. "Senator" īpašnieks norādīja, ka krabi nevar uzskatīt par sēdošu sugu, jo tas pārvietojas un ļoti aktīvi migrē, noteiktā posmā noejot lielus ceļa gabalus, nevis dzīvo vietā, kur tas nācis pasaulē. Tādējādi krabi nevar uzskatīt kā šelfa resursu. "Juristi, manuprāt, ir sagatavojuši ļoti nopietnus argumentus gan no citu valstu prakses, gan no vēsturiskiem pierakstiem, kas to pamato," viņš piebilda.

Pildegovičs atzina, ka būtu vēlējies, lai Augstākā tiesa Norvēģijā būtu izskatījusi arī jautājumu par to, vai 1920.gadā Parīzē parakstītais Svalbāras līgums darbojas 200 jūdzes no Svalbāras krastiem.

Savukārt otrs jautājums, ko tiesa skatīja, pēc Pildegoviča teiktā, bija, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju. "Uzskatām, ka [Norvēģijas likumi šajā jautājumā] ir diskriminējoši," viņš sacīja.

Tāpat Pildegovičs atzina, ka būtu vēlējies, lai Augstākā tiesa Norvēģijā būtu izskatījusi arī jautājumu par to, vai 1920.gadā Parīzē parakstītais Svalbāras līgums darbojas 200 jūdzes no Svalbāras krastiem. Pēc viņa sacītā, Norvēģijas ieskatā līguma darbība nesniedzas tik tālu, lai gan pārējo pasaules valstu ieskatā sniedzas. Tomēr šis jautājums ir atlikts uz vēlāku tiesas sēdē.

Pildegovičs teica, ka Latvijas sniega krabju zvejas kuģa "Senator" joprojām atrodas pie Norvēģijas krastiem, ir arestēts un nevar pārvietoties. Teorētiski, iemaksājot drošības naudu, kas lēšama ap 300 000 eiro, kuģi varētu nodarbināt, bet, ņemot vērā, ka šis kuģis ir speciāli pārveidots un modernizēts atbilstoši krabju zvejai un pārstrādei, citu iespēju kuģi izmantot pagaidām neesot. "Esam ļoti neapskaužamā situācijā," viņš sacīja, piebilstot, ka negūtie ieņēmumi no šī kuģa zvejas, kamēr tas stāv dīkstāvē, ir būtiski un tiešās izmaksas pieaug.

Pēc Pildegoviča teiktā, ja Augstākā tiesa Norvēģijā lems, ka sniega krabis ir migrējoša suga, zvejas kuģis "Senator" varētu atkal atsākt zvejot.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija (ĀM) iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Pasaulē

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais