Vakar Parīzē beigusies trīs dienas ilgusī tiesas prāva pret bijušo Panamas diktatoru Manuelu Norjegu, tomēr sprieduma pasludināšana atlikta uz vēlāku laiku. 76 gadus vecais M. Norjega, kurš jau pavadījis 20 gadu ASV cietumā, kategoriski noliedzis izvirzītās apsūdzības, ka ar Francijas banku starpniecību būtu atmazgājis naudu, kas iegūta, tirgojot narkotikas. Bijušajam Panamas līderim draud 10 gadu cietumsods un ievērojams naudassods.
Apsūdzība uzsvērusi, ka M. Norjega pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē aktīvi sadarbojies ar narkotiku tirgoņiem no Kolumbijas Medelīnas karteļa, vēsta AP. Daļu šādā veidā iegūtās naudas – aptuveni 15 miljonus franku
(2,3 miljonus eiro) – viņš tolaik esot legalizējis ar vairāku Francijas banku starpniecību. No narkotiku tirgotājiem iegūto naudu
M. Norjega izmantojis arī, lai iegādātos trīs greznus dzīvokļus vienā no lepnākajiem Parīzes rajoniem – šis nekustamais īpašums viņam konfiscēts jau 1999. gadā. Toreiz Francija bijušo Panamas līderi tiesāja aizmuguriski un piesprieda viņam
10 gadu cietumsodu. Kad šā gada pavasarī M. Norjega tika atbrīvots no ASV cietuma, kur bija izcietis lielāko daļu no 40 gadu cietumsoda par līdzīgām apsūdzībām, Francija panāca viņa izdošanu ar nosacījumu, ka tiks rīkota jauna tiesas prāva. Jāpiebilst, ka M. Norjegu vēlas tiesāt arī dzimtajā Panamā, kur par represijām pret opozīciju viņam draud pat 20 gadu ilgs cietumsods.
Tiesas sēdē M. Norjega uzstājies ar diezgan bravūrīgu runu, noliedzot visas viņam izvirzītās apsūdzības. Viņš skaidrojis, ka naudu, kas vēlāk nokļuvusi Francijas bankās, ieguvis legālā ceļā – viņa ģimenei piederējis ienesīgs apdrošināšanas bizness, un tā kontrolējusi dutyfree veikalus Panamas starptautiskajā lidostā. Uz advokāta uzvedinošo jautājumu, vai M. Norjega saņēmis naudu arī no ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP), viņš atbildējis apstiprinoši. Kad prokurori uzdevuši viņam konkrētus jautājumus vai lūguši komentēt dokumentus, M. Norjega kļuvis izvairīgs, pavēstot, ka par finanšu lietām atbildējuši viņa padomnieki. "Es taču esmu politiķis un militārpersona, nevis baņķieris," viņa sacīto citē AP. Savukārt viens no apsūdzētā advokātiem, Īvs Leberkjē, uzsvēris, ka tiesa velti ironizējot par viņa klienta atmiņas zudumu: "Mēs taču runājam par lietām, kas notika pirms 25 gadiem."
AFP gan norāda, ka citus notikumus M. Norjega atcerējies gluži labi. Viņš, piemēram, demonstrējis prezidentūras laikā parakstītus dokumentus – pavēles par kokaīna ražošanas laboratoriju sagraušanu un cīņu pret narkotiku tirgotājiem. "Vai tad pēc šādas rīcības es varētu būt draugos ar šīm bandām?" retoriski vaicājis apsūdzētais. Savas runas laikā viņš vairākkārt uzsvēris, ka kļuvis par "ASV sazvērestības upuri". Jāatgādina, ka ASV un CIP patiešām sākotnēji atbalstīja 1983. gadā pie varas nākušo ģenerāli, attiecības pasliktinājas 1987. gadā, bet gadu vēlāk ASV M. Norjegam tika izvirzītas apsūdzības narkotiku kontrabandā. Bijušais Panamas līderis apgalvo, ka tas noticis tāpēc, ka viņš atteicies sniegt ASV pieprasīto palīdzību cīņā pret Nikaragvas kreisajiem nemierniekiem – sandinistiem.
Jāatgādina, ka M. Norjega tika gāzts 1989. gada nogalē, kad ASV spēki iebruka Panamā, kā ieganstu izmantojot kādas amerikāņu militārpersonas slepkavību. Bijušajam prezidentam, kurš amerikāņu karavīriem padevās 1990. gada 3. janvārī, tika noteikts karagūstekņa statuss. Viņa advokāti to izmantojuši, lai apstrīdētu deportācijas no ASV uz Franciju likumību, jo karagūstekņus deportēt aizliedz starptautiskās konvencijas.
M. Norjegas aizstāvji arī sūdzējušies par neciešamajiem ieslodzījuma apstākļiem Santes cietumā Parīzē un protestējuši pret to, ka M. Norjegam neļauj valkāt ģenerāļa formas tērpu.