Vairāki tūkstoši nelegālo migrantu, lielākoties no Hondurasas, vakar pēc pārnakšņošanas Meksikas dienvidu pilsētā Tapačulā turpināja ceļu uz ASV, kuru prezidents Donalds Tramps jau paspējis paziņot, ka ir gatavs lietot arī militāru spēku, lai nosargātu robežu.
Daļai migrantu līdz šim vēl nav izdevies šķērsot Gvatemalas un Meksikas robežu, bet vairāk nekā tūkstotis cilvēku esot atsaukušies Hondurasas valdības aicinājumam un piekrituši atgriezties dzimtenē. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas kritizējušas Meksikas varas iestāžu attieksmi, tomēr starptautiskās ziņu aģentūras raksta, ka meksikāņu robežsargi un policija pret migrantiem izturas diezgan korekti, bet iedzīvotāji cenšas palīdzēt.
Savās runās un ierakstos interneta sociālajos tīklos ASV prezidents ne reizi vien norādījis, ka nelegālajiem ieceļotājiem (reizēm viņš tos dēvē par «svešiniekiem») nekādā gadījumā netiks atļauts šķērsot robežu
Līdz Savienoto Valstu robežai migrantu karavānai vēl ir ejams tāls ceļš (aptuveni 3000 kilometru), taču D. Tramps rūpējas, lai par viņu virzīšanos uz priekšu neviens neaizmirstu, raksta AP. Savās runās un ierakstos interneta sociālajos tīklos ASV prezidents ne reizi vien norādījis, ka nelegālajiem ieceļotājiem (reizēm viņš tos dēvē par «svešiniekiem») nekādā gadījumā netiks atļauts šķērsot robežu, brīdinājis par finansiālās palīdzības samazināšanu Hondurasai un Gvatemalai, kuru varas iestādes pieļāvušas šo maršu, kā arī asi kritizējis demokrātu partiju, kas turpinot bloķēt stingrāku imigrācijas likumu pieņemšanu. Šāda aktivitāte izskaidrojama ar to, ka ASV pašlaik dzīvo priekšvēlēšanu gaisotnē - 6. novembrī notiks Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, kurās republikāņi cer saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām. Domnīcas Kaiser Foundation veiktā aptauja liecina, ka imigrācijas problēmu par svarīgāko uzskata aptuveni 15% vēlētāju, turklāt republikāņu elektorāta vidū šis atbalsts ir krietni augstāks (25%), tāpēc prezidentam ir izdevīgi izmantot karsto tēmu, lai mobilizētu partijas atbalstītājus.
Nabadzība un augstais noziedzības līmenis Hondurasā - tie ir divi galvenie iemesli, kādēļ tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju nolēmuši pamest dzimteni un doties labākas dzīves meklējumos uz ASV, raksta AFP. D. Tramps devis mājienus, ka šim gājienam ir politisks zemteksts, taču patiesībā politika aprobežojas vien ar to, ka došanos trimdā reklamējis kreisi noskaņotās partijas Brīvība un atdzimšana politiķis Bartolo Fuentess. Viņš pats intervijā AFP norādījis, ka savā Facebook vietnē vien dalījies ar aicinājumu uz Migrantu maršu, kura lozungs ir pavisam vienkāršs: «Mēs dodamies prom nevis tāpēc, ka to vēlētos, bet tāpēc, ka mūs tā piespiež rīkoties vardarbība un nabadzība.» Gājiena dalībnieki, kurus uzrunājuši starptautisko ziņu aģentūru žurnālisti, par politiku nerunā, jo katram ir sava sāpe, kas likusi doties tālajā ceļā. Piemēram, zemnieks Edvins Džeovanni Enamorado stāstījis, ka jau ir noguris cīnīties ar reketieru bandām, kurām acīmredzot ir labi sakari policijā. Savukārt cits migrants, vārdā Džaleds, skaidrojis, ka «Hondurasā nav iespējams atrast darbu, nav labu skolu un vispār nav nekā laba, turklāt izdzīvošana ar katru nedēļu kļūst aizvien dārgāka». Lielākā atšķirība no 2015. gadā Eiropu piemeklējušās migrantu krīzes ir tā, ka hondurasieši izceļo veselām ģimenēm - ne tikai vecāki ar bērniem, bet arī attālāki radinieki. Tieši tāpēc pat tie, kuriem radušās kādas veselības problēmas, kategoriski atsakās no Meksikas varas iestāžu piedāvātajiem ārstu pakalpojumiem, jo baidās, ka tiks nošķirti no tuviniekiem.
Gājiens sākās pirms vairāk nekā nedēļas Sanpedrosulas pilsētā Hondurasas ziemeļos, un pagaidām migrantu karavānai izdevies veikt aptuveni 700 kilometru garu ceļu. AP ziņo, ka vienubrīd gājiena dalībnieku skaits pārsniedzis 5000 cilvēku, taču ne visiem nedēļas nogalē izdevies šķērsot Gvatemalas un Meksikas robežu. Meksikāņu robežsargi un policija vēlējās rīkoties saskaņā ar likumu, reģistrējot visus ieceļotājus un mudinot viņus iesniegt lūgumus par patvēruma piešķiršanu, taču migrantu pūlis centās iekļūt Meksikā bez jebkādām formalitātēm, un policijai pat nācās likt lietā asaru gāzi, lai pārtrauktu nekārtības. Redzot, ka rinda oficiālajā kontroles punktā uz tilta pār robežupi virzās ļoti lēni, vairāki simti gājiena dalībnieku upi šķērsoja nelegāli - peldus, pašu darinātos plostos vai līdzjūtīgi noskaņoto vietējo iedzīvotāju aizdotās laivās. Lai gan Meksikas policija ir brīdinājusi, ka nelegālajiem robežas šķērsotājiem draud deportācija, nekādas represijas pret viņiem netika vērstas.
Reuters vēsta, ka migrantu karavānu ceļā pavada labi bruņotas Meksikas policijas īpašu uzdevumu vienības, virs gājiena dalībniekiem nereti riņķo policijas helikopteri, taču fiziski šķēršļi migrantu ceļā pašlaik netiek likti. Varas iestādes gan regulāri piedāvā gājiena dalībniekiem pārsēsties autobusos, kas viņus nogādātu tuvējā migrantu izmitināšanas centrā, taču hondurasieši no šiem piedāvājumiem atsakās, bažījoties, ka labākajā gadījumā tiks ieslodzīti bēgļu nometnē, bet sliktākajā deportēti. Varas iestāžu neizlēmība droši vien saistīta ar pašlaik Meksikā notiekošo varas maiņas procesu, kas ir samērā savdabīgs. 1. jūlijā notikušajās vēlēšanās par jauno Meksikas prezidentu tika ievēlēts Andress Manuels Lopess Obradors, taču savus pienākumus viņš oficiāli sāks pildīt vien 1. decembrī, kad beigsies līdzšinējā prezidenta Enrikes Penjas Njeto pilnvaru termiņš.
Tikmēr Hondurasas valdība izvērsusi aktīvu kampaņu, lai pārliecinātu gājiena dalībniekus atgriezties dzimtenē. Valsts pirmās lēdijas Anas Garsijas de Ernadesas vadītā organizācija, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju, uzsvērusi, ka bezatbildīgi vecāki, kuri ņem līdzi bērnus šādos bīstamos ceļojumos, apdraud viņu dzīvību. Vairākus tūkstošus cilvēku, kuri jau bija devušies ceļā uz ASV, šādā veidā izdevies pārliecināt par atgriešanos dzimtenē, turklāt Gvatemalas valdība piekritusi Hondurasas humānās palīdzības organizāciju darbībai kaimiņvalsts teritorijā. Savukārt Hondurasas prezidents Huans Orlando Ernandess, atzīstot, ka situācija valstī ir sarežģīta, apsūdzējis politisko opozīciju, kas mudinot ļaudis izceļot no Hondurasas.