Londonā vairāk nekā 600 000 cilvēku prasa vēl vienu "Breksita" referendumu

© EPA/Scanpix

Londonā sestdien notiek vērienīgā demonstrācijā, tās dalībniekiem prasot rīkot vēl vienu referendumu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Viens no demonstrācijas dalībniekiem Londonas mērs Sadiks Hans tviterī norādīja, ka šis "mūsu demokrātijā ir vēsturisks brīdis".

Atbilstoši demonstrācijas rīkotāju - kustības "People's Vote" ("Tautas balsojums") - aplēsēm demonstrācijā piedalās vairāk nekā 600 000 cilvēku, krietni pārsniedzot sākotnējās prognozes, ka piedalīties varētu 100 000.

Demonstrantu vidū ir arī visa politiskā spektra likumdevēji.

Viens no demonstrācijas dalībniekiem Londonas mērs Sadiks Hans tviterī norādīja, ka šis "mūsu demokrātijā ir vēsturisks brīdis".

Daži demonstranti mērojuši pat vairāk nekā 1000 kilometru no Orkneju salām, Skotijas ziemeļu piekrastē. Jauna referenduma atbalsta gājienā demonstranti piedalījās veselām ģimenēm.

Demonstrāciju atbalstījis laikraksts "The Independent", kura tīmekļa petīciju referenduma atbalstam parakstījuši 900 000 cilvēku.

Organizācija brīdinājusi, ka "tuvojas krīze", kad likumdevējiem būs jābalso par par Eiropas Savienības (ES) un premjerministres Terēzas Mejas vienošanos.

Likumdevējiem būs "jāizlemj, vai padarīt mūsu valsti nabadzīgāku, sagraut mūsu vitālos sabiedriskos pakalpojumus un izpostīt dzīves izredzes jaunatnei, vai rīkot mums visiem tautas balsojumu par "Breksita" vienošanos", norādīja organizācija.

Meja šonedēļ parlamentā noraidīja vēl viena referenduma iespēju, atgādinot kritiķiem no proeiropeiskā spārna, ka "17,4 miljoni cilvēku nobalsoja par izstāšanos no ES".

2016.gada jūnijā referendumā piedalījās 72% balsstiesīgo vēlētāju un 52% no viņiem nobalsoja par izstāšanos no ES.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tagad pārsvars varētu būt nosvēries uz otru pusi, tomēr valsts šajā jautājumā joprojām ir stipri sašķelta.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais