Ukrainā sākusies priekšvēlēšanu cīņa, kurā uz varu piesakās militārajās aprindās dzimuši nacionālistu spēki. To ambīcija ir pāraugt no armijas bataljona plašā tautas kustībā ar ietekmīgu pārstāvniecību parlamentā un arī savu valsts prezidentu.
Neatkarīgajai pirms pāris nedēļām bija ekskluzīva iespēja kopā ar militārās tuvcīņas organizācijas Tēvijas sargi vīriem nogādāt Austrumukrainas frontē Latvijā vāktos ziedojumus - militāro apģērbu, darbarīkus, arī divas nakts redzamības iekārtas - tās tika bataljona AZOV kaujiniekiem. Tieši viņi ir tie, kam 2014. gada vasarā izdevās padzīt separātistus no Mariupoles. Toreiz to izdarīja nepilns simts vīru no Berdjanskas. Bez nopietniem ieročiem, bez augstvērtīga ekipējuma, bet ar pārpārēm drosmes un pārliecības. Tieši no viņiem šobrīd aug jauna tautas kustība. Ir nodibināta partija Nacionālais korpuss, un virkne ar to saistītu sabiedrisku organizāciju, kas darbojas visplašākajā aktivitāšu spektrā - sākot ar veco ļaužu aprūpi un varoņu piemiņas vietu kopšanu, beidzot ar jauniešu iesaistīšanu sportā un dažādās nacionālpatriotiskās aktivitātēs.
Dienaskārtībā arī kodolplāni
Šobrīd Ukraina neizbēgami ir saistīta ar militārismu, un tas atspoguļojas arī politiskajā dzīvē. Politiskās partijas veidojas no brīvprātīgo bataljoniem. To programmās liels uzsvars likts uz valsts militārrūpnieciskā kompleksa attīstīšanu. Nacionālais korpuss sola Ukrainas atgriešanos kodollielvalsts statusā. Pašiem ražot kodoldegvielu atomelektrostacijām un arī bruņoties ar kodolieročiem, nodrošinot vairogu visam reģionam. 1994. gadā Ukraina atteicās no pasaules trešā lielākā kodolieroču arsenāla apmaiņā pret ASV, Apvienotās Karalistes un Krievijas garantijām Ukrainas drošībai un tās teritoriālai integritātei. Taču Krievija piemānīja, un tāpēc Budapeštas kodolmemorands pēc būtības vairs nav spēkā.
Protams, šobrīd Ukrainai ir aktuāli attīstīt arī citu veidu bruņojuma ražošanu, lai tas nebūtu jāpērk vai jādiedelē no ārvalstīm. Tanki, lidmašīnas, vieglie ieroči. Kaujinieki, ar kuriem izdevās aprunāties, sodījās par absurdo situāciju, ka jaunu šokolādes rūpnīcu Kijeva uzcelt var, bet savas patronu ražotnes arī pēc četru gadu ilga kara ukraiņiem nav. Tomēr karš nav visa ukraiņu dzīve. Tālāk projām no frontes līnijas viņiem jāsāk domāt par to, kā celt savu valsti. Pirms doties uz galamērķiem piefrontes zonā, Neatkarīgā Kijevā apmeklēja Nacionālā korpusa centrālo mītni. Par organizācijas sabiedriski politiskajām aktivitātēm pastāstīja Olena Semeņaka un Oleksandrs Čupreņuks, sabiedrisko attiecību un organizācijas aktivitāšu vadītāji.
Nacionālais korpuss vērš savas aktivitātes visdažādākajos virzienos, lai celtu ukraiņu nācijas pašapziņu.
Spēks, labklājība, kārtība
Kāpēc karavīri vēlas ietekmēt politiku? «Karš ir karš, bet valsts iekšienē arī jāstrādā, jo mūsu lielākais ienaidnieks var būt mūsu pašu vidū,» skaidro O. Čupreņuks. Nelojālie, vienaldzīgie, nezinošie. Tāpēc arī Nacionālais korpuss vērš savas aktivitātes visdažādākajos virzienos, lai celtu ukraiņu nācijas pašapziņu. Spēks, labklājība, kārtība - ir partijas sauklis. Palīdzība veterāniem, atbalsts ģimenēm, kartības sargu vienības, jauniešu korpuss - jaunās paaudzes un valsts satuvināšanai. Intermarium projektā ukraiņu nacionālisti attīsta sadarbību ar radniecīgām organizācijām Baltijas, Adrijas un Melnās jūras reģionos. Tostarp arī ar Latviju.
Ne visiem šīs daudzpusīgās aktivitātes patīk, jo nacionālistu atbalstītāju skaits sabiedrībā augot. Nedēļu pirms Tēvijas sargu vizītes te notikusi kratīšana. Nav brīnums, ka no bataljona AZOV pārmantotajai ēkai ir dzeloņdrāšu žogs riņķī un elektroniska caurlaižu sistēma.
Sabiedriskās domas aptaujas pagaidām neliecina, ka parlamenta vēlēšanās Nacionālais korpuss spētu pārvarēt 5% barjeru. Taču O. Semeņaka apgalvo, ka ar šīm aptaujām tiekot manipulēts, un pašas partijas pasūtinātie pētījumi liecinot par krietni optimistiskāku situāciju.
Patriotisma esence
Protams, sabiedriskās domas ietekmēšana lielā valstī ir dārgs pasākums. Publiskajos projektos Nacionālais korpuss nodarbina 210 cilvēkus. Bet projektu īstenošana un vēlēšanu kampaņas maksā vēl daudz vairāk. Jautājums par finansējuma izcelsmi tomēr konkrēti netiek atbildēts - esot bagāti cilvēki, kam nav vienalga.
Bet vēlāk pa ceļam uz tikšanos ar AZOV kaujiniekiem Neatkarīgajai situāciju apskaidro viens no vietējiem stalkeriem - pavadoņiem kara zonā. Ukrainā ir triju veidu oligarhi - prokremliskie, proeiropiskie un proukrainiskie. Katrs attiecīgi finansē savus favorītus. Bet ir arī vairāk vai mazāk naudīgi cilvēki, kas savai valstij ar mieru visu ziedot. Arī viņš pats - mūsu pavadonis ir salīdzinoši turīgs cilvēks. Viņam ir laivu bizness, kas kara apstākļos gan nīkuļo, autoserviss, krāsnis un plītis viņš arī tirgo. Un reizi nedēļā dodas uz kara zonu, lai aizgādātu ukraiņu kaujiniekiem to, kas nu viņiem tobrīd nepieciešams - pārtiku, drēbes, aizsargtīklus, ekipējumu. Gan par savu naudu pirkto, gan citu cilvēku ziedoto. Arī Latvijā savāktās un pirktās lietas. Tā ir patriotisma esence vistīrākajā veidā bez plakātiskas lielīšanās un pašlabuma meklēšanas.
Pašlaik Austrumukrainā turpinās karš pamiera ietvaros - ceturtdien divi karavīri nošauti, vēl divi gājuši bojā mīnu sprādzienos. Trīs ievainoti. Cieš arī civiliedzīvotāji - pirms pāris nedēļām mīnu lauks izrādījās nāvējošs rotaļlaukums trim bērniem. Uz šāda fona ukraiņi cenšas būvēt savu nākotnes valsti.
