1991.gada janvāra notikumu laikā Padomju Savienības armijas daļas Lietuvā ieradās pēc toreizējā PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova norādījuma, paziņojis bijušais PSRS Valsts drošības komitejas virsnieks Mihails Golovatovs, kas 13.janvāra lietā apsūdzēts noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos.
Lietu par 13.janvāra apvērsuma mēģinājumu, kurā tika mēģināts ar spēku piespiest 1990.gadā neatkarību pasludinājušo Lietuvu atgriezties Padomju Savienības sastāvā, Viļņas apgabala tiesa sāka izskatīt aizpagājušā gada janvārī, un šobrīd tajā apsūdzētajiem vai viņu advokātiem dota iespēja teikt pēdējo vārdu.
1991.gadā mēs te bijām pēc tieša savas valsts prezidenta norādījuma, viņa pilnvaras bija spēkā visā valsts teritorijā.
Kādreizējais specvienības "Alfa" komandieris Golovatovs, tāpat kā lielākā daļa no vairāk nekā 60 šai lietā apsūdzētajiem, tiek tiesāts neklātienē. Apsūdzētā paziņojumu tiesas zālē trešdien nolasīja viņa advokāts.
"1991.gadā mēs te bijām pēc tieša savas valsts prezidenta norādījuma, viņa pilnvaras bija spēkā visā valsts teritorijā," rakstījis Golovatovs, norādot, ka toreizējā PSRS vadība Lietuvas Neatkarības aktu uzskatījusi par nelikumīgu, tādēļ Gorbačovs pieprasījis atjaunot Lietuvā PSRS konstitūcijas darbību.
"Mēs augām un mācījāmies Padomju Savienībā, vēsture tika vērtēta pilnīgi citādi, mēs visi bijām pārliecināti, ka Lietuva PSRS sastāvā iestājusies labprātīgi, un Lietuvas Augstākās padomes pieņemtais neatkarības akts no tobrīd spēkā esošās PSRS konstitūcijas viedokļa izskatījās nelikumīgs," viņš rakstījis.
Vienlaikus Golovatovs noliedzis spēka lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem Viļņā, bet izteicis viedokli, ka lietuvieši, kas toreizējo notikumu laikā bija sapulcējušies ap stratēģiski svarīgajiem objektiem, esot bijuši gatavi konfliktam.
Viņš uzsvēris, ka neatzīst nevienu no viņam izvirzītajām apsūdzībām, un lūdzis viņu attaisnot.
Golovatovam tiek pieprasīts piespriest mūža ieslodzījumu.
Golovatovs, kas ir Krievijas pilsonis, 2011.gada vasarā tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts tika atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu un Eiropas Komisijas amatpersonu kritiku. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.
Pirms diviem gadiem Golovatovs Maskavā izteicās, ka 1991.gada asiņainie notikumi nevarēja norisināties bez Gorbačova ziņas.
"Cik reižu esmu piedalījies šādā "ugunsgrēku dzēšanā", sākot no Kalnu Karabahas, Dušanbes, Baku, Tbilisi un beidzot ar Viļņu," viņš sacīja, atsaukdams atmiņā tā laika notikumus. "Teikt, ka mēs atlidojām uz Viļņu paši, ka mums neviens nav devis pavēli - tas nav iespējams! Mūsu vienībai varēja pavēlēt tikai VDK [PSRS Valsts drošības komitejas] vadītājs, saņemot norādījumu no [Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas] Politbiroja vai bruņoto spēku virspavēlnieka."
"Tagad, pēc 25 gadiem es viennozīmīgi saku, ka tā bija nodevība - no centrālās varas puses, personiski no Gorbačova puses," tobrīd paziņoja bijušais "Alfa" komandieris.
Viļņas apgabaltiesa šai lietā kā liecinieku vēlējās nopratināt arī Gorbačovu un informēja viņu par to attiecīgā pavēstē, taču bijušais PSRS prezidents paziņoja, ka negatavojas sniegt Lietuvas tiesai liecības nedz klātienē, nedz arī neklātienē. Iepriekš Gorbačovs noliedzis, ka devis pavēli 1991.gada 13.janvārī lietot bruņotu spēku pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem pie Viļņas televīzijas torņa.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.