Vainīgs zīdaiņa nolaupīšanā un dokumentu viltošanā, taču sodīts netiks, jo jau sen beidzies noilguma termiņš, – šādu spriedumu Madrides provinces tiesa vakar pieņēmusi attiecībā uz 85 gadus veco ginekologu Eduardo Velu.
Šī ir pirmā Spānijas tiesās iztiesātā lieta, kas attiecas uz tā dēvēto bērnu nolaupīšanas programmu, ko ideoloģisku iemeslu dēļ uzsāka diktatora Fransisko Franko valdība, bet uzņēmīgi ļaudis turpināja realizēt līdz pat deviņdesmitajiem.
Zīdaiņu dzimšanas apliecības tika viltotas, bet bērni nodoti audzināšanā vai nu F. Franko valdībai lojāliem cilvēkiem, vai arī katoļu baznīcas paspārnē esošajām institūcijām
Shēma, kas darbojās kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, bija gaužām vienkārša, raksta BBC. Politiski neuzticamām (republikāņu un komunistu piekritējiem), bet vēlāk arī vienkārši trūcīgām ģimenēm, kā arī vientuļām grūtniecēm, kas gaidīja bērniņu, režīmam uzticīgi mediķi klīnikās paziņoja - jaundzimušais nomiris dzemdību laikā. Zīdaiņu dzimšanas apliecības tika viltotas, bet bērni nodoti audzināšanā vai nu F. Franko valdībai lojāliem cilvēkiem, vai arī katoļu baznīcas paspārnē esošajām institūcijām - lai izaudzinātu «krietnus un valstij uzticamus pilsoņus». Pazīstamais Spānijas izmeklēšanas tiesnesis Baltazars Garsons 2008. gadā paziņoja, ka F. Franko diktatūras gados šādā veidā nolaupīti ap 30 000 bērnu. Turklāt šī prakse turpinājās arī pēc diktatora nāves 1975. gadā, taču tagad jau uz komerciāliem, nevis ideoloģiskiem, pamatiem - medicīnas iestāžu darbinieki par pienācīgu samaksu sarūpēja bērnus pāriem, kuriem pēcnācēju nevarēja būt, bet iziet birokrātisko adopcijas procesu negribējās.
E. Vela Madrides Sanramona klīniku vadīja no 1962. līdz 1982. gadam un, iespējams, bijis iesaistīts abu veidu shēmās. Tiesas priekšā viņš tika saukts pēc 49 gadus vecās Inesas Madrigalas iesniegtās prasības. Tikai šīs desmitgades sākumā I. Madrigalu uzaudzinājusī sieviete atklājusi, ka nav viņas bioloģiskā māte, jo 1969. gadā jaundzimušo meitenīti «laipnais dakteris Vela» viņai un vīram faktiski uzdāvinājis. Astoņu gadu laikā I. Madrigalai tā arī nav izdevies noskaidrot savu īsto vecāku identitāti (klīnikas dokumenti ir iznīcināti), taču viņas nolīgtie juristi un prokuratūra ieguvusi pietiekami daudz pierādījumu, lai E. Velu varētu saukt pie atbildības. Pirms trim mēnešiem uzsāktajā tiesas procesā ārstam tika inkriminēta vesela virkne noziegumu - zīdaiņa nolaupīšana, personas dzimšanas apliecības viltošana, krāpnieciskas darbības adopcijas procesā. Prokuratūra pieprasīja ārstam 11 gadu ieslodzījumu, savukārt apsūdzētā un viņa advokātu izvēlētā taktika bija vienkārša - viņš nespēj atcerēties, kas konkrēti klīnikā notika pirms gandrīz 50 gadiem, turklāt kā iestādes vadītājs ļoti daudzus dokumentus parakstījis, tos nelasot un vienkārši uzticoties padotajiem.
Tiesa E. Velam izrādīja pretimnākšanu, ļaujot veselības stāvokļa dēļ neapmeklēt sēdes, un pat uz sprieduma nolasīšanu viņš nebija ieradies. Uzreiz pēc sēdes I. Madrigala intervijās žurnālistiem sacīja, ka viņai ir divējādas izjūtas - no vienas puses, gandarījums par to, ka E. Vela atzīts par vainīgu, bet, no otras, vilšanās, ka viņš tā arī netiks sodīts. Turklāt notikušajā procesā nav pievērsta uzmanība citiem bērnu nolaupīšanas gadījumiem, kas šā ārsta vadītajā klīnikā noteikti ir bijuši. I. Madrigala jau pavēstījusi, ka iesniegs apelāciju, jo neuzskata, ka šajā gadījumā noilguma termiņš ņemams vērā - likuma noteiktajos desmit gados pēc pilngadīgas sasniegšanas viņai nebija iespēju celt prasību pret ārstu, jo tobrīd viņa vēl nezināja, ka nedzīvo savu bioloģisko vecāku ģimenē.