Rumānijā šodien sākas balsošana referendumā, kurā vēlētājiem jāizsakās par ieceri konstitūcijā laulības definīciju attiecināti tikai uz heteroseksuāliem, precētiem pāriem.
Balsošana turpināsies arī svētdien, un tiek uzskatīts, ka lēmums rīkot referendumu divas dienas pieņemts, lai nodrošinātu pietiekamu vēlētāju aktivitāti.
Ierosinājumā paredzēts mainīt konstitūciju, nosakot, ka laulība ir savienības starp vīrieti un sievieti, nevis vienkārši laulātajiem, kā tas ir šobrīd.
Referendumu aicināja sarīkot "Koalīcija par ģimeni" un citas pareizticīgo baznīcai tuvas organizācijas.
Rumānija ir konservatīva valsts, un vairums tās iedzīvotāju ir pareizticīgo baznīcas locekļi. Homoseksualitāte Rumānijā tika legalizēta tika 2000.gadu sākumā.
"Es personīgi uzskatu, ka viņi mēģina mūs iezīmēt, padarīt par otrās šķiras pilsoņiem," ziņu aģentūrai AFP norādīja 18 gadus vecais students Kosmin Olteanu, paužot bažas, ka dzīve gejiem un lesbietēm pēc šī referenduma kļūs vēl grūtāka.
Rumānijas likumi pašreiz neatļauj viendzimuma pāru laulības, un referendums, ja tajā ierosinātās izmaiņas konstitūcijā tiks apstiprinātas, liegs šādu laulību legalizāciju arī nākotnē.
Cilvēktiesību organizācijas ir kritizējušas gaidāmo referendumu, uzskatot, ka tas pārkāpj cilvēktiesību standartus un diskriminē lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienu. Geju tiesību aktīvisti bažījas, ka referendums veicinās naidīgumu pret LGBT kopienu.
Geju tiesību aktīvists Florins Buhučanu no Bukarestes AFP sacīja, ka kampaņa par konstitucionālajām izmaiņām palielina pazemojumu, ar kuru gejiem un lesbietēm jau tā jāsaskaras Rumānijā.
Viņaprāt, referendums sašķels sabiedrību "cienījamos" pilsoņos, kas aizstāv ģimenes vērtības, un tajos, kas tās "apdraud" un ir jāsoda.
Buhučanu partneris Viktors Čobotaru bažījas, ka arvien biežākie verbālie uzbrukumi gejiem sociālajos medijos var viegli pāraugt fiziskos uzbrukumos.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International" uzskata, ka referendums neiztur tiesību standartus un diskriminē homoseksuāļus.
Arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti pauduši bažas par gaidāmo referendumu.
Saskaroties ar kritiku, Rumānijas valdošā Sociāldemokrātu partija izvairījusies nostāties vienā vai otrā pusē, un Rumānijas premjerministre Viorika Dančila uzsvērusi, ka šis referendums nav vērsts pret seksuālajām minoritātēm.
Taču vietējos medijos publiskotajās fotogrāfijās Sociāldemokrātu partijas politiķi ir redzami blakus pareizticīgo priesteriem pasākumos, kuros aicināts atbalstīt referendumā ierosinātās konstitucionālās izmaiņas.
Referendumā ir tiesīgi piedalīties aptuveni 18,9 miljoni balsstiesīgo, un nav gandrīz nekādu šaubu, ka ierosinātās izmaiņas konstitūcijā tiks atbalstītas.
Lai referendumu atzītu par notikuši, tajā jāpiedalās vismaz 30% balsstiesīgo vēlētāju.
Internetā izvērsta kampaņa, kurā cilvēki aicināti boikotēt referendumu, bet aktīvi aģitē arī otrā puse.
Bukarestes universitātes starptautisko attiecību profesore Liliana Popesku salīdzināja šo kampaņu ar minoritāšu vajāšanu nacistiskajā Vācijā.
"Kā rumāņu lēmumu pieņēmēji atšķiras no nacistiem, kuri uzkūdīja bailes no ebrejiem, čigāniem un homoseksuāļiem?" jautāja profesore.
LGBT aktīvisti un referenduma kritiķi bažījas, ka šis balsojums pavērs ceļu citām sociāli konservatīvām kampaņām, piemēram, jautājumos par seksuālo uzvedību un abortiem, saņemot atbalstu no pareizticīgo baznīcas.
Ginekologi vairākās slimnīcās jau tagad atsakās veikt abortus reliģisku apsvērumu dēļ.
Aktīvisti, kas atbalsta sieviešu tiesības izvēlēties abortu, bažījas, ka Rumānija var atgriezties situācijā, kāda valdīja komunistiskā režīma gados, kad bija aizliegta jebkāda kontracepcija un vairāk nekā 10 000 sieviešu nomira no komplikācijām pēc nelegāliem abortiem.