Pētījums: Ugunsgrēku iznīcinātās platības Dienvideiropā katru gadu pieaugs par 40%
Pat gadījumā, ja tiks īstenoti visoptimistiskākie ANO Parīzes klimata vienošanās mērķi, mežu ugunsgrēku iznīcinātās platības Eiropas dienvidos katru gadu pieaugs par vismaz 40%, brīdinājuši zinātnieki.
Taču gadījumā, ja 2015.gadā noslēgtās vienošanās mērķi netiks īstenoti, ugunsgrēki var izpostīt vēl lielākas platības, secinājuši Barselonas Universitātes zinātnieki.
ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē 2015.gada decembrī panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Taču ja iespējams, vēl labāk būtu nepārsniegt 1,5 grādus pēc Celsija skalas.
Vairums valstu parakstīja šo vienošanos, taču ASV no šīs vienošanās pagājušajā gadā izstājās.
Barselonas Universitātes zinātnieki ar datorprogrammu palīdzību mēģināja noteikt, cik plaši kļūtu ugunsgrēki, ja globālā sasilšana līdz šī gadsimta beigām palielinātos par 1,5 grādiem, diviem grādiem vai trīs grādiem pēc Celsija skalas.
"Tas ir būtiski, jo šajā apgabalā notiek daudz ugunsgrēku, Grieķijā šogad un pagājušajā gadā Portugālē," ziņu aģentūrai AFP otrdien norādīja pētījuma vadošais autors Marko Turko, piebilstot, ka šie ugunsgrēki bijuši piemērs tiem, kas vēl sekos.
Turko vadītā zinātnieku komanda secināja, ka Dienvideiropas teritorijas, ko katru gadu izposta ugunsgrēki, palielināsies par 40% līdz 54% pat tad, ja gaisa temperatūra pakāpsies tikai par 1,5 grādiem pēc Celsija.
"1,5 grādi pēc Celsija ir ļoti ambiciozi (..), bet tas nav fiziski neiespējami," sacīja Turko.
Gadījumā, ja globālā sasilšana sasniegs divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, ugunsgrēku izpostītā platība palielināsies par 62% līdz 87%. Bet gadījumā, ja globālā sasilšana palielināsies līdz trim grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, ugunsgrēku izpostītās platības var pieaugt par 187%, secinājuši zinātnieki.
Dienvideiropā pašreiz ik gadu izdeg aptuveni 4500 kvadrātkilometri zemes.
Jūlijā gandrīz 100 cilvēki zaudēja dzīvību ugunsgrēkā piekrastes kūrortā netālu no Atēnām.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs izpelnījās asu kritiku par avārijas dienestu pieļautajām kļūdām un slikto infrastruktūru, kā dēļ daudzi cilvēki tika iesprostoti liesmu ceļā.
2017.gada augustā 64 cilvēki zaudēja dzīvību meža ugunsgrēkos Portugālē.
Zinātnieki jau sen brīdinājuši, ka, palielinoties globālajai sasilšanai, biežāk notiks tādas dabas katastrofas kā ugunsgrēki, sausuma periodi, ļoti spēcīgas vētras un plūdi.
Turko sacīja, ka viņu pētījums norāda uz nepieciešamību mēģināt panākt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Taču vairāki citi pētījumi liecina, ka tas var vairs nebūt iespējams.