Referendumā par valsts nosaukuma maiņu Maķedonijā ļoti zema vēlētāju aktivitāte
Maķedonijā referendumā par valsts nosaukuma maiņu vēlētāju aktivitāte divas stundas pirms balsošanas beigām sasniegusi tikai 28,8%, paziņojusi vēlēšanu komisija.
Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Taču Maķedonijas premjerministra Zorana Zaeva valdība norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz vēlētāju aktivitātes līmeni.
Pieņemot, ka referendumā vairums vēlētāju teikuši "jā", viss vēl nebūs beidzies.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kas arī nes Maķedonijas vārdu.
Taču pat pieņemot, ka referendumā vairums vēlētāju teikuši "jā", viss vēl nebūs beidzies. Valsts nosaukuma maiņa vēl būs jāapstiprina parlamentā, kur attiecīgu konstitūcijas grozījumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums.
Tad jautājums tiks nodots Grieķijas parlamenta, kur premjerministra Alekša Cipra pozīcijas šajā jautājumā šķiet vēl nedrošākas, jo viņa vadītās galēji kreisās partijas SYRIZA koalīcijas partneri piedraudējuši aiziet no valdības, ja vienošanās ar Maķedoniju tiks akceptēta.