Barselonā notikušas sadursmes starp policiju un separātistiem

© AFP / Scanpix

Spānijas policija sestdien Barselonas centrā iesaistījusies sadursmēs ar katalāņu separātistiem, kuri bija ieradušies protestēt pret policijas atbalstītāju gājienu, pieprasot palielināt likumsargu algas.

Katalonijā valda spriedze sakarā ar drīzumā gaidāmo pirmo gadadienu kopš referenduma par reģiona neatkarību.

Separātisti apmētāju policiju ar krāsu, noklājot policistu vairogus, mikroautobusus un centra laukuma bruģi ar spilgtiem krāsas pleķiem, kā arī raidīja pret likumsargiem petardes.

Separātisti sestdien piepildīja Barselonas centra laukumu, lai piespiestu reģionālo valdību mainīt policistu atbalstītāju gājiena maršrutu.

Katalonijā valda spriedze sakarā ar drīzumā gaidāmo pirmo gadadienu kopš referenduma par reģiona neatkarību.

Katalonijas valdība pagājušā gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Pagājušā gada referendumu aptumšoja likumsargu sadursmes ar vēlētājiem, kurās tika ievainoti simtiem cilvēku.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais