Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā apstiprina pensiju reformu

Krievijas Valsts dome ceturtdien trešajā un galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu par pensijas vecuma paaugstināšanu.

Likumprojekts tika pieņemts ar 332 balsīm "par" un 83 "pret". Tagad dokuments nosūtīts izskatīšanai Federācijas padomē.

Krievijas parlamenta apakšpalāta trešdien vienbalsīgi atbalstījusi prezidenta Vladimira Putina ierosinātos grozījumus tautā nepopulārajā pensiju reformu plānā.

Valsts dome, izskatot pensiju reformas likumprojektu otrajā lasījumā, apstiprināja Putina ierosinājumu pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu sievietēm līdz 60 gadiem, nevis 63 gadiem, kā paredzēja sākotnējais plāns.

Putins ar šo ierosinājumu nāca klajā augustā, piekāpjoties spiedienam mīkstināt valdības iecerēto pensiju sistēmas reformu. Taču Putins arī uzsvēra, ka nepieciešams īstenot smagus un nepopulārus pasākumus, lai novērstu draudus pašreizējai pensiju sistēmai, kurus rada "smagās demogrāfiskās problēmas".

Jūlijā parlamentā pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredzēja pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 63 gadiem, bet vīriešiem - līdz 65 gadiem. Šobrīd Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Krievijā notikuši vairāki protesti pret pensiju sistēmas reformu, kuru Putina ierosinātie grozījumi nav spējuši padarīt ļaudīm tīkamāku.

Reģionālajās vēlēšanās valdošās partijas "Vienotā Krievija" kandidāti šomēnes zaudēja gubernatora vēlēšanās četros reģionos.

Pagājušajā nedēļā Komunistiskās partijas organizētajā demonstrācijā pret pensiju sistēmu reformu Maskavā piedalījās aptuveni 3000 cilvēku, bet iepriekš šomēnes, atsaucoties opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aicinājumam, demonstrācijas notika gan Maskavā, gan citur Krievijā.

Krievijas iedzīvotāju skaits, kas ir gatavi protestēt pret pensiju reformu, septembrī ir sarucis, liecina institūta "Levada-centr" aptaujas dati.

Sociologs Stepans Gončarovs skaidro, ka arī pašreizējais rādītājs ir pietiekami augsts.

Iecerēto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu negatīvi vērtē 85%, liecina aptaujas rezultāti.

Tikai ceturtā daļa cilvēku uzskata, ka Putina ierosinājumi par reformas atvieglošanu situāciju uzlabojuši.

Visi pensiju reformā iegūtie līdzekļi jātērē, lai panāktu, ka pensijas aug straujāk nekā inflācija, skaidroja premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Premjers arī norādīja, ka vidējais dzīves ilgums Krievijā šobrīd sasniedzis augstākos rādītājus vēsturē. Tie ir 73 gadi.

Lai šie rādītāji uzlabotos vēl vairāk, jauns līmenis ir jāsasniedz arī medicīnā, piebilda Medvedevs.

Pasaules Bankas dati liecina, ka Krievijā vidējais paredzamais dzīves ilgums vīriešiem ir 66 gadi un sievietēm 77 gadi, bet 43% vīriešu var arī nenodzīvot līdz 65 gadu vecumam.