Misē Kauņā pāvests mudina rūpēties par sociāli neaizsargātajiem
Misē Kauņā svētdien Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks aicināja rūpēties par sociāli neaizsargātajiem un etniskajām minoritātēm, kā arī neļauties godkārei.
Uzrunājot vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas bija sapulcējušies Kauņas Santakas parkā, pāvests mudināja neatsvešināties no sabiedrības un neuzskatīt, ka darīt kaut ko sabiedrības labā ir kāda cita pienākums.
"Kuri starp mums būs tie paši mazākie, kurus mums ir pienākums pieņemt simts gadus pēc neatkarības [pasludināšanas]?" vaicāja Francisks.
"Varbūt tās ir etniskās minoritātes mūsu pilsētā. Vai bezdarbnieki, kuri ir spiesti emigrēt. Varbūt tie ir gados vecie un vientuļie vai tie jaunieši, kuri nespēj atrast dzīves jēgu, jo ir pazaudējuši savas saknes," sacīja pāvests.
Viņš arī mudināja pretoties godkārei.
"Brāļi un māsas! Alkas pēc varas un slavas ir plaši izplatītas starp tiem, kuriem nav pa spēkam sadziedēt savas pagātnes brūces un iespējams, tāpēc viņi negrib uzņemties pildīt šodienas uzdevumus. Viņi drīzāk pārspriedīs, kurš bijis labāks, rīkojies godīgāk un kuram ir vairāk tiesību uz privilēģijām nekā citiem," teica Romas katoļu baznīcas galva.
'Šādi mēs noliedzam savu vēsturi, kas ir slavena, jo ir upurēšanas, cerību un ikdienas cīņas, kalpošanā pavadītu dzīvju un uzticības darbam, lai arī cik nogurdinošs tas nebūtu, vēsture," sacīja pāvests.
Savā misē Francisks pievērsās arī Lietuvas vēsturei, pieminot padomju un nacistu noziegumus.
"Visa Lietuva par to var liecināt, joprojām nodrebot, kad tiek pieminēta Sibīrija vai Viļņas un Kauņas geto," teica pāvests.
Cilvēki parkā, kas atrodas pie Nemunas un Neres satekas, sāka pulcēties jau agrā rītā. Gaidot pāvestu, viņi skatījās dokumentālās filmas.
Pāvesta ierašanos klātesošie sagaidīja, gavilējot un mājot ar Lietuvas un Vatikāna karogiem.
Uz misi Kauņā ieradušies arī apmēram 1400 svētceļnieku no Latvijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kas nakti pavadījuši 12 vietējās skolās, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja organizatori.
1993.gadā misi Kauņas Santakas parkā vadīja toreizējais pāvests Jānis Pāvils II.
Jau ziņots, ka pāvests Francisks sestdien ieradās Lietuvā, sākot vizīti Baltijas valstīs.
Vizītes sākumā pāvests Viļņā tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, bet pēc tam Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils uzrunāja valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un diplomātiskā korpusa locekļus.
Vizītes pirmajā dienā pāvests arī apmeklēja Viļņas Žēlsirdības Dievmātes sanktuāriju Aušras vārtu kapelā, kur lūdzās kopā ar audžuģimenēm un ģimenēm, kas grib adoptēt bērnus, tikās ar jauniešiem Viļņas Katedrāles laukumā un apmeklēja Viļņas katedrāli.
Pēc mises Kauņas katedrālē pāvests tiksies ar priesteriem, semināristiem un konsekrētajām personām.
Pēc tam pāvests atgriezīsies Viļņā, kur apmeklēs Okupāciju un brīvības cīņu muzeju, pieminekli ebreju geto upuriem un pieminekli padomju okupācijas upuriem, kur viņš kopā ar visiem sanākušajiem lūgsies par tiem, kas izcietuši ieslodzījumu vai atdevuši dzīvību par Lietuvas brīvību.
Pirmdien pāvests Francisks ieradīsies Latvijā. Plānots, ka vizītes laikā pāvests tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un uzrunās valsts augstākās amatpersonas, sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, piedalīsies ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un uzrunās klātesošos, bet pēc tam sveiks cilvēkus pie Svētā Jēkaba katedrāles.
Pēcpusdienā Francisks un viņu pavadošā delegācija dosies uz Aglonu, kur viņš celebrēs misi un uzrunās ticīgos Aglonas sanktuārija sakrālajā laukumā.
Pāvesta vizīti Baltijā otrdien noslēgs Igaunijas apmeklējums. Tallinā viņš tiksies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, kā arī ar valsts amatpersonām, uzrunās diplomātisko korpusu un tiksies ar jauniešiem Kārļa luterāņu baznīcā. Pēcpusdienā viņam Svētā Pētera un Pāvila baznīcā paredzēta tikšanās ar labdarības organizācijas "Caritas" pārstāvjiem, kam sekos mise ar pāvesta homīliju Tallinas Vabaduzes (Brīvības) laukumā.
Pāvests Francisks Lietuvu, Latviju un Igauniju apmeklē gadā, kad Baltijas valstis svin savu simtgadi.