Zinātnieki skaidro, kas varēja veicināt neandertāliešu izzušanu Eiropā
Auksta un sausa klimata periodi senatnē palīdzēja tagadējai cilvēku sugai Homo sapiens nomainīt neandertāliešus Eiropā, konstatēts pirmdien publicētā pētījumā.
Zinātnieki noskaidroja, ka šādi aukstuma periodi sakrituši ar neandertāliešu izzušanas laiku dažādās Eiropas daļās, un viņus nomainīja mūsu sugas pārstāvji.
"Mēs nevaram pateikt, vai viņi [neandertālieši] aizgāja prom vai izmira," atzina Ķelnes Universitātes zinātnieks Mihaels Štaubvasers.
Daži ir vainojuši klimata izmaiņas, bet citi ierosinājuši dažādus izskaidrojumus - gan epidēmijas, gan to, ka jaunatnācēji cīņā par resursiem izspieduši neandertāliešus
Neandertālieši savulaik dzīvoja Eiropā un Āzijā, bet izmira pirms apmēram 40 000 gadu - dažus tūkstošus gadu pēc Homo sapiens ierašanās Eiropā.
Zinātnieki ir ilgi debatējuši, kāpēc tas noticis. Daži ir vainojuši klimata izmaiņas, bet citi ierosinājuši dažādus izskaidrojumus - gan epidēmijas, gan to, ka jaunatnācēji cīņā par resursiem izspieduši neandertāliešus.
Štaubvasera un viņa kolēģu secinājumi pirmdien tika publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences". Viņi vadījās no pastāvošā klimata, arheoloģijas un ekoloģijas datiem, kā arī no senā klimata liecībām, kas iegūtas divu Rumānijas alu izpētē.
Pētījumā tika uzsvērti divi aukstuma un sausuma periodi, no kuriem viens sākās pirms apmēram 44 000 gadu un ilga apmēram 1000 gadus, bet otrs sākās pirms aptuveni 40 800 gadiem un ilga sešus gadsimtus. Tie atbilst periodiem, kad Donavas upes ielejā un Francijā izzuduši neandertāliešu artefakti un parādījušās Homo sapiens pēdas.
Šo klimata izmaiņu rezultātā mežus nomainīja pļavas un krūmāji, un Homo sapiens pielāgojās jaunajai videi labāk nekā neandertālieši. Domājams, ka Homo sapiens no Eiropas dienvidaustrumiem izplatījās pa visu Eiropu.