Miris ASV senators Džons Makeins

© Reuters/Scanpix

81 gada vecumā sestdien miris ASV republikāņu senators un bijušais prezidenta amata kandidāts Džons Makeins.

Viņa nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis, kas viņam tika diagnosticēts pagājušajā gadā.

Viņa nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis, kas viņam tika diagnosticēts pagājušā gada jūlijā.

Makeins miris savās mājās Arizonas štata Kornsvilā, un nāves brīdī kopā ar viņu bija ģimenes locekļi, sacīts Makeina biroja paziņojumā.

Piektdien Makeina ģimene pavēstīja, ka, ņemot vērā slimības progresu, Makeins pieņēmis lēmumu neturpināt ārstēties no vēža.

Pērn Makeinam tika veikta operācija, un viņš izgāja staru un ķīmijterapijas kursu.

ASV prezidents Donalds Tramps, ar kuru Makeinam bija saspīlētas attiecības, tviterī ierakstīja: "Izsaku visdziļāko līdzjūtību un cieņu senatora Makeina ģimenei. Mūsu sirdis un lūgšanas ir ar jums!"

Maijā ASV mediji ziņoja, ka Makeinam tuvas personas pavēstījušas Baltajam namam, ka Makeins negrib, lai Tramps apmeklētu viņa bēres, bet vēlas, lai Trampa vietā Balto namu bērēs pārstāvētu viceprezidents Maiks Penss.

2016.gada priekšvēlēšanu kampaņā Tramps izteicās, ka Makeins tiek uzskatīts par Vjetnamas kara varoni tikai tāpēc, ka kritis gūstā, un ka Tramps dodot priekšroku karavīriem, kas izvairījušies no saņemšanas gūstā. Pagājušajā gadā Tramps kritizēja Makeinu par to, ka viņš kopā ar vēl divām republikāņu senatorēm balsojis pret likumprojektu, kas paredzēja iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā ieviestās veselības aprūpes sistēmas atcelšanu, un tādēļ šis likumprojekts netika pieņemts.

2008.gadā Makeins bija ASV prezidenta vēlēšanu kandidāts no Republikāņu partijas, bet tajās uzvarēja demokrātu kandidāts Obama. Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka Makeins nesen izteicis nožēlu par to, ka par viceprezidenta amata kandidāti tolaik izvēlējies populistisko toreizējo Aļaskas štata gubernatori Sāru Peilinu, nevis toreizējo senatoru Džo Lībermanu.

Makeins mēģināja kļūt par republikāņu prezidenta amata kandidātu arī 2000.gadā, taču priekšvēlēšanās uzvarēja Džordžs Bušs jaunākais.

Makeins, kura tēvs un vectēvs bija jūras kara flotes admirāļi, absolvējis ASV Jūras kara flotes akadēmiju Anapolisā. Vjetnamas kara laikā Makeins bija militārais pilots un tika notriekts 1967.gadā. Viņš pavadīja Vjetnamā kā karagūsteknis piecarpus gadus.

1983.gadā Makeins tika ievēlēts Kongresa Pārstāvju palātā, bet kopš 1987.gada viņš bija Senāta loceklis. Kopš 2015.gada Makeins bija Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs.

Būdams senators, Makeins atbalstīja Baltijas valstis, Ukrainu un Gruziju, kur ieradās vizītēs, un mudināja īstenot stingru nostāju pret Vladimira Putina vadīto Krieviju. Jūnijā Helsinkos notikušo ASV un Krievijas prezidentu samitu Makeins nosauca par traģisku kļūdu, jo Tramps tajā "ne tikai nespēja, bet arī nevēlējās nostāties pret Putinu".

Paredzēts, ka Makeina bēru ceremonija notiks Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, bet viņš tika apbedīts Jūras kara flotes akadēmijas kapsētā Anapolisā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais