Ministrija: ASV plāni aizsargāt Baltijas gaisa telpu demonstrē politisko atbalstu
ASV likumdevēju ieteikums attiecībā uz Baltijas valstu gaisa telpas drošību demonstrē Kongresa politisko atbalstu reģiona aizsardzības stiprināšanai, tomēr neparedz specifiskus uzdevumus vai finansējumu, atzina Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM).
AM aģentūrai LETA skaidroja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa parakstītais likums par ASV aizsardzības izdevumiem, kurā cita starpā ietverts arī ASV likumdevēju ieteikums nomainīt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu ar gaisa telpas aizsardzības mandātu, atļauj vai aicina administrāciju veikt kādus uzdevumus, vai arī kaut ko aizliedz. Tāpat šis likums "uzliek budžeta rāmi", par kuru vairāk aizsardzībai tērēt nav ļauts.
Šis likums faktiski nepiešķir finansējumu, bet to dara Apropriācijas likums, ko sagatavo citā komitejā, kur jau konkrētiem projektiem tiek iedalīts finansējums, norādīja ministrijā.
Parakstītajā likumā attiecībā uz NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā noteikts aicinājums ASV Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Valsts departamentu NATO ietvaros atbalstīt iespēju izskatīt pāreju uz pretgaisa aizsardzības misiju, bet tam nav atsevišķi izdalīts budžeta finansējums vai kāds specifisks uzdevums, skaidroja AM.
Šis aicinājums parāda Kongresa politisko atbalstu Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai, tomēr nav uzskatāms par saistošu ne ASV Aizsardzības Apropriāciju komitejai piešķirt tam finansējumu, ne ASV Aizsardzības ministrijai nosvērties pozitīvi par labu šādam risinājumam NATO ietvaros, norādīja AM.
Jau ziņots, ka jaunajā ASV likumā par aizsardzības izdevumiem, ko parakstījis Tramps, cita starpā ietverts arī ASV likumdevēju ieteikums nomainīt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu ar gaisa telpas aizsardzības mandātu.
Likumā sacīts, ka ASV politiskajai un militārajai vadībai "jāizskata iespējas pāriet no NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas uz gaisa telpas aizsardzības misiju".
Šim jautājumam jau vairākus gadus, tiekoties ar sabiedrotajiem, centušās pievērst uzmanību Lietuvas amatpersonas, norādot, ka šī ir viena no Baltijas valstu aizsardzības vājākajām vietām. Ja misijas mandāts tiktu nomainīts, Baltijas valstīs dežurējošie NATO valstu iznīcinātāji krīzes gadījumā varētu pildīt kaujas uzdevumus.
Baltijas valstīm savu iznīcinātāju nav.