Ja Antonio Rubino nobrauktu vēl dažus metrus viņš būtu miris, raksta laikraksts “The Telegraph”.
Rubino bija viens no autovadītājiem, kuriem palaimējās par mata tiesu izvairīties no nāves uz vakar sabrukušā Morandi tilta Dženovā.
“Mana mašīna bija pēdējā aiz tiem, kuri nomira,” stāsta Rubino. “Asfalts manā priekšā pilnībā sabruka. Tas ir brīnums, ka esmu dzīvs. Par laimi no aizmugures mani nepastūma uz priekšu. Es biju trīs, varbūt četrus metrus no malas. Bija pilnīga panika. Cilvēki leca laukā no saviem auto un skrēja.”
Arī kādam dārzeņu piegādātājam izdevās par mata tiesu nobremzēt pirms liktenīgā kritiena. Vadītājs pēc tam bija satrieks.
“Viņam viss ir kārtībā, bet viņš ir šokā. Viņi šo ceļu lieto ik dienu. Tur bieži vien ir intensīva satiksme un nevar braukt pārāk ātri. Iespējams, tādēļ viņam izdevās nobremzēt,” stāsta lielveikalu ķēdes “Basko” vadītājs Džovanni D'Alessandro.
Gandrīz 300 glābēju strādā dienu un nakti, lai atrastu izdzīvojušos zem tilta drupām. Tiek lietotai arī suņi.
“Mēs neatmetam cerība. Mēs jau esam izglābuši kādu duci aprakto,” stāsta glābēju pārstāvis Emanuele Džiffi. “Mēs strādāsim līdz atradīsim pēdējo cilvēku.”
Tikmēr bojāgājušo radinieki pulcējas Sarkanā krusta teltī, lai saņemtu profesionāļu palīdzību.
“Viņi vienkārši gaida, tāpēc mēs cenšamies viņus atbalstīt kā vien mākām,” saka psiholoģe.
650 pēdas augstais Morandi tilts sabruka spēcīgas vētras laikā.
“Vispirms sabruka centrālais pilons, tad viss pārējais,” stāsta Davide Ricci, aculiecinieks. “Drupas krita virsū manai mašīnai aptuveni 20 metru attālumā.”
Itālijas transporta ministrs Danilo Tonitelli notikušo sauc “milzīgu traģēdiju”.
Katastrofa notika, kad miljoniem itālu devās uz piejūras reģioni, lai atzīmētu Farragosto svētkus. Tilts savienoja Dženovu ar Itālijas rivjēru un Francijas dienvidiem. To būveja divus gadus.
Iespējams, katastrofā vainojama nepiemērota tilta uzturēšana, strukturāla kļūda un spēcīgā vērta. Tilts tika uzbūvēts 1967.gadā, un pašlaik tiek spriests, vai tas nebija novecojis. Uz tilta bija vērojama intensīva satiksme ik dienu, kas tikai paātrināja tilta nolietošanos.
Tikmēr “Autostrade per l'Italia” pārstāvis norāda, ka traģēdiju nebija iespējams paredzēts un ir par agru spriest, kas to izraisīja.
Tilts tika regulāri novērots, pat biežāk nekā to pieprasa likums, un nebija iemesla tiltu uzskatīt par bīstamu, ziņu aģentūrai “Reuters” teica Stefano Marigliani.
Daži liecinieki gan apgalvo, ka pirms sabrukšanas tiltā iespēris zibens, bet eksperti vēl neņemas spriest, vai tas bijis traģēdijas vaininieks.
Mirušo skaits mērāms vismaz 35 upuros, bet oficiālie pārstāvji negalvo, ka cipars nepalielināsies, raksta ziņu aģentūra “Reuters”.
