Klimata pārmaiņas liek aizdomāties vīna ražotājiem
 
JAUNAS PLANTĀCIJAS. Aizvien jaunas vīnogu plantācijas tiek ierīkotas ASV Oregonas štatā, jo Kalifornijas centrālajā daļā esošajās ielejās klimats kļūst pārāk karsts ©Scanpix

Vīnkopji daudzviet Eiropā sākuši novākt ražu, kas, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, solās būt krietni labāka nekā divus iepriekšējos gadus, lai gan vēlajām vīnogu šķirnēm lietus par ļaunu nenāktu. Tomēr klimata pārmaiņas dara bažīgus gan Itālijas, gan Francijas un Spānijas dienvidu, gan Kalifornijas, Austrālijas un Dienvidāfrikas Republikas vīndarus.

Aplēses liecina, ka pārmaiņu turpināšanās gadījumā šie reģioni kļūs nepiemēroti tradicionālo šķirņu audzēšanai. Iespējas ir divas - apgūt citus vīnkopības reģionus vai pārorientēties uz jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotākām šķirnēm.

Pirmais no šiem procesiem jau rit pilnā sparā. ASV tiek ierīkoti vīna dārzi Oregonas un Vašingtona štatos, austrāliešu ražotāji stāda plantācijas Jaunzēlandē, franču vīnogu audzētāji apgūst iepriekš šim nolūkam par nepiemērotu atzīto Bretaņu, spāņi kāpj Pirenejos, briti paplašina dzirkstošā vīna ražošanai domāto ogu plantācijas Saseksā un Kornvolā, bet Vācijas ziemeļos dzīvojošie fermeri, kārtējo reizi zaudējuši kviešu vai kartupeļu ražu, atzīst, ka pienācis pēdējais brīdis pāriet uz vīnogu audzēšanu.

Agrākā raža Vācijā

Vācija piedzīvojusi karstāko un sausāko jūliju kopš meteoroloģisko novērojumu uzsākšanas 1881. gadā, atgādina raidkorporācija Deutsche Welle, norādot, ka lauksaimnieku asociācijas zemniekiem nodarītos zaudējumus lēš miljarda eiro apmērā. Taču ir viena zemkopju kategorija, kas par šādiem laika apstākļiem sajūsmā berzē rokas - vīndari. Šīs nedēļas sākumā vienā no 13 Vācijas tradicionālajiem vīna audzēšanas reģioniem Reinā - Hesenē sāka novākt ražu, un jau šodien veikalu plauktos būtu jānonāk jaunajam un vieglajam (aptuveni 4% alkohola) vīnam Federweisser, ko Daily Telegraph raksturo kā «neizturētu un duļķainu vīnogu sulu». Gaumes, protams, ir dažādas, un Vācijā šim vīnam ir gana liela piekrišana - statistika liecina, ka ik gadu tiek pārdots 11 miljonu litru Federweisser.

Vācijas Vīna institūta speciālists Ernsts Bišers sarunā ar AP norādījis, ka tik agri (6. augustā) vīnogu novākšana valstī vēl nekad neesot sākusies. Iepriekšējais rekords (8. augusts) reģistrēts 2007. gadā un atkārtots 2011. un 2014. gadā, bet pērn vīnogu novākšana sākās vien 16. augustā. Uz jautājumu, vai agrāk nozīmē arī labāk, E. Bišers atbild apstiprinoši, norādot, ka šajā gadījumā tie ir sinonīmi - ja reiz vīnogas ir gatavas tik ātri, tas nozīmē, ka līdz šim laika apstākļi to nobriešanai bijuši faktiski ideāli. Vīnkopības speciāliste Romana Ečenšpergere sarunā ar Deutsche Welle gan precizē, ka atslēgas vārdi šajā gadījumā ir «līdz šim». Šķirnes, kas paredzētas raudzēšanai (piemēram, vīnogas, no kurām gatavo rīslingu, tiek novāktas tikai septembra nogalē vai pat oktobrī), nepieciešamo saules staru un karstuma devu jau saņēmušas, un tagad tām nekaitētu ne īpaši ilgas, taču pietiekami spēcīgas lietusgāzes. Pretējā gadījumā ir risks, ka sāks kalst vīnogulāju lapas, ogās uzkrāsies par daudz cukura, tanīna garša kļūs pārāk izteikta, turklāt uzreiz pēc ražas novākšanas un ogu saspiešanas sāksies straujš rūgšanas process, kas liks vīnam zaudēt pievilcīgos aromātus. To, protams, iespējams aizkavēt, rūgstošo vīnu dzesējot, taču tas prasa papildu ieguldījumus. «To, vai šis bijis lielisks vīna gads, būs iespējams pasacīt vien tad, kad vīnogas būs pārstrādātas vīnā, bet tas noglabāts pagrabā,» viņa sacījusi.

Tomēr nav noliedzams, ka pašreizējās klimata pārmaiņu tendences vācu vīnkopjiem ir iepriecinošas. Pieaugot vidējai gaisa temperatūrai, uz ziemeļiem turpina virzīties areāls, kurā iespējams audzēt vīnogas. Šīs pārmaiņas rada pārliecību, ka Reinā - Hesenē iespējams iegūt labu ražu no to šķirņu vīnogām, kurām vēl pirms gadiem trīsdesmit vietējais klimats tika uzskatīts par pārāk vēsu. «Vācijas vīna ražošanas nākotne man rādās rožainās krāsās, jo klimatisko izmaiņu dēļ vīna kvalitāte - un it īpaši tas attiecas uz sarkanvīnu - kļūst aizvien labāka un labāka,» AP sacījis E. Bišers, piebilstot, ka daudzi vīnogu audzētāji jau sākuši eksperimentēt ar šķirnēm, kurām piemēroti karstāki laika apstākļi.

MAINĪSIES GARŠA. Ja klimata pārmaiņu dēļ vīnogu audzētājiem Šampaņā būs jāpārorientējas uz citām vīnogu šķirnēm, mainīsies arī šampanieša garša / Reuters

Pērn bija sliktāk

Tomēr Vācija lielākajai daļai cilvēku asociējas ar alu, nevis vīnu, jo Eiropā tradicionāli vadošās pozīcijas ir franču, itāļu un spāņu vīndariem. Ziņu aģentūra Bloomberg atgādina, ka pagājušajā gadā šīs valstis regulāri piemeklējušas dažādas dabas kataklizmas - te sals aprīlī, te negaidīts sausums maijā, te ilgstošas lietavas un vēsums jūnijā un jūlijā. Rezultātā ES valstīs pērn tika saražots par 14% mazāk vīna nekā 2016. gadā (kas arī nebija īpaši ražīgs), un speciālisti norādījuši, ka tik slikta vīnogu raža Rietumeiropā nav bijusi kopš Otrā pasaules kara gadiem. Piemēram, Bordo, kas ir viens no Francijas vadošajiem vīnkopības reģioniem, raža bija par 40% mazāka, nekā prognozēts.

Arī šī sezona franču vīndariem sākās slikti. Maijā Bordo apkaimi un Konjakas provinci piemeklēja spēcīgas lietusgāzes un krusa, turklāt pēc tam nostabilizējās par ierastajiem būtiski vēsāki laika apstākļi, kuru dēļ vīnogulājiem uzmetās miltrasa. Taču beidzamajās nedēļās Francijā valda vīnogu audzētājiem patīkams karstums, un šīs valsts lauksaimniecības ministrs Stefans Travērs sarunā ar AFP prognozējis, ka vīnogu raža būs augstāka par vidējo, un arī ogu kvalitāte solās būt lieliska. Vislabākā situācija ir Francijas ziemeļaustrumos - Šampaņā un Elzasā -, kur raža līdzīgi kā kaimiņvalstī Vācijā ienākusies agrāk, nekā parasti. Tikmēr Odas departamentā Vidusjūras piekrastē vīnogu novākšana sākusies divas nedēļas vēlāk nekā pērn, taču labā ziņa vietējiem fermeriem ir tā, ka raža ir krietni labāka.

AGRĀ RAŽA. Reinas - Hesenes vīnkopības reģionā Vācijā jauno ražu sāka novākt šīs nedēļas sākumā, un tas vedina uz domām, ka vīnogas labi augs arī tālāk uz ziemeļiem / Reuters

Jāmaina vietas un šķirnes

Taču īpašam optimismam Francijas dienvidu vīndariem pamata nav. Globālās klimata izmaiņas dažādos pasaules reģionos izpaužas atšķirīgi, taču kopējās tendences ir skaidras - jo tuvāk ekvatoram, jo lielāks kļūst ilgstošu karstuma un sausuma periodu risks, turklāt visos platuma grādos pastiprinās ekstrēmu laika apstākļu (stipru vētru, intensīvu lietusgāžu, ilgstošu karstuma vai lietavu viļņu) varbūtība. Pirms dažiem gadiem plašā pētījumā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences tā autori - starptautiska zinātnieku grupa - norādīja, ka gadījumā, ja pārmaiņas turpināsies līdzšinējos tempos, pašlaik ierastie vīna ražošanas reģioni vairs nebūs piemēroti ogu audzēšanai. Līdz 2050. gadam iznīks vīnogulāji lielā daļā Francijas, Spānijas un Itālijas, slavenajās Kalifornijas Napas un Sonomas ielejās, Dienvidāfrikā ap Keiptaunu un lielākajā daļā Austrālijas, sarunā ar The Guardian norādījusi viena no pētījuma autorēm Lī Hanna.

Vīndari šo brīdinājumu ir ņēmuši vērā, un jau tagad tiek ierīkotas vīnogulāju plantācijas ASV ziemeļrietumos, Velsā un pat Zviedrijā, raksta AP. Kalnainos reģionos vīnogu audzētāji cenšas apgūt teritorijas, kas atrodas tik augstu virs jūras līmeņa, ka līdz šim šķitušas nepiemērotas ogu audzēšanai. Piemēram, viens no Spānijas lielākajiem vīna ražotājiem Familia Torres (tam pieder plantācijas arī Kalifornijā un Čīlē) iegādājies plašas zemes platības Pireneju kalnos 1200 metru augstumā virs jūras līmeņa, kur, pēc kompānijas prezidenta Migela Toresa aplēsēm, apstākļi vīnogu audzēšanai būs piemēroti vēl vismaz gadus četrdesmit.

Uz citu iespējamo risinājumu šogad žurnālā Nature Climate Change publicētā rakstā norādījusi Hārvarda universitātes pētniece Elizabeta Volkoviča, sarunā ar UPI gan atzīstot, ka viņas priekšlikums noteikti nepatiks vīna baudīšanas tradīciju piekritējiem. E. Volkoviča atgādinājusi, ka gadu tūkstošu laikā Eiropā vien selekcionētas vairāk nekā 1000 dažādas vīnogu šķirnes, taču vīna ražošanā tiek izmantotas vien neliels to skaits. To nosaka stingrās kvalitātes prasības. Piemēram, īstu Burgundijas vīnu iespējams izgatavot vien no četru šķirņu vīnogām, bet Šampaņas reģionā šampanieša izgatavošanai atļauts audzēt septiņu šķirņu vīnogas. Līdzīgi ierobežojumi ir spēkā arī citās Eiropas valstīs - gan Itālijā, gan Vācijā, gan Spānijā, gan Ungārijā. Savukārt Austrālijas, ASV, Dienvidamerikas un pēdējā laikā arī Ķīnas vīndari gājuši pa vieglākās pretestības ceļu, uzsvaru liekot uz aptuveni duci populārāko šķirņu, no kurām tiek saražots vismaz 80% vīna. E. Volkoviča uzskata, ka nepieciešama visaptveroša jau selekcionēto šķirņu inventarizācija, lai saprastu, kuras no tām būs piemērotas audzēšanai noteiktā reģionā, ņemot vērā jau notikušās un vēl gaidāmās klimatiskās pārmaiņas. «Ja Bordo apkaimē vairs nebūs iespējams iegūt labu Cabernet Sauvignon, Merlot vai Petit Verdot ražu, tas taču nenozīmē, ka šā reģiona iedzīvotājiem no vīnogu audzēšanas jāatsakās vispār - noteikti iespējams atrast šķirni, kas tur augs lieliski,» viņa uzsvērusi.



 
 
#{#}