Zinātnieki ir pārliecināti, ka vīna raudzēšanas mākslu cilvēki apguvuši neolīta laikmetā – pēc tam, kad Āzijas dienvidrietumos radās pirmās pastāvīgās cilvēku apmetnes, kuru iedzīvotāji sāka kultivēt un audzēt dažādus savvaļas augus un pieradināja pirmos mājdzīvniekus. Senākās liecības par vīna izgatavošanu datējamas ar aptuveni 8000 gadu senu pagātni – tieši tik senas ir krūkas ar vīnskābes nosēdumiem, ko mūsdienu Gruzijas teritorijā atradusi starptautiska ekspedīcija, kas tur strādāja no 2015. līdz 2017. gadam.
Gruzijas Nacionālā muzeja, Toronto universitātes un Pensilvānijas universitātes pētnieki sava darba rezultātus pagājušā gada novembrī publicējuši žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences. Izrakumi veikti ciematos, kas savulaik atradušies Gadačrili un Šulaveri pakalnu piekājēs vairākus desmitus kilometru uz dienvidiem no mūsdienu Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi. Izmantojot radioizotopiskās datēšanas metodi, pētnieki secinājuši, ka šīs apdzīvotās vietas izveidojušās aptuveni 6000. līdz 5800. gadā pirms mūsu ēras. Ciematus veidojušas apaļas formas, nelielas (no 1 līdz 5 metriem diametrā) māla ēkas, un tiek lēsts, ka katrā no neolīta apmetnēm dzīvojuši ap 100 cilvēku, sarunā ar National Geographic stāstījis Pensilvānijas universitātes arheologs Patriks Makgoverns.
Izrakumu laikā vairākās ēkās uzietas samērā lielu (ap 50 līdz 60 litru tilpuma) māla krūku lauskas, un arheologus, protams, ieinteresējis jautājums - ko ļaudis tajās glabājuši?
Atbilde iegūta Pensilvānijas un Toronto universitāšu laboratorijās, kur veiktās analīzes liecina, ka uz astoņu krūku lauskām saglabājušies nosēdumi satur vīnskābi. Ja ņem vērā, ka uz vairāku krūku lauskām saskatāmi arī diezgan nemākulīgi vīnogu ķekaru un dejojošu cilvēku zīmējumi, vairs nav šaubu, ka šā reģiona iedzīvotāji vīnogas vīnā pratuši pārstrādāt pirms aptuveni 8000 gadiem. Protams, ka veikta arī krūku lausku datēšana, un tās atbilst attiecīgajam laikmetam.
«Līdz ar to iegūti pierādījumi, ka vīna izgatavošanu ļaudis apguvuši 600 līdz 1000 gadu agrāk, nekā par to liecināja iepriekš Irānas Zagrosas kalnu senajās apmetnēs uzietie artefakti,» intervijā CBS norādījis viens no pētījuma vadošajiem autoriem, Toronto universitātes arheologs Stīvens Batjuks. Viņš atzinis, ka apmetnēs nav izdevies atrast vīnogu sēklu un stublāju fragmentus, tādēļ zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka vīns gatavots augstāk kalnos, kur auguši vīnogulāji. «Mēs domājam, ka ogu spiešana notika tuvāk vīna dārziem, turpat vīns tika arī raudzēts, bet pēcāk gatavo dzērienu transportēja uz ciematu un pārlēja lielajās krūkās,» skaidrojis S. Batjuks. Viņa kolēģis P. Makgoverns piebildis - nosēdumu ķīmiskā analīze neliecina, ka senie vīndari būtu izmantojuši priežu sveķus vai kādus augus, ar kuru palīdzību nākamajās tūkstošgadēs ļaudis iemācījās paglābt vīnu no sabojāšanās. «Šķiet, ka viņi vīnu lietoja tikai noteiktā gadalaikā, neilgi pēc ražas novākšanas, un tas tika izdzerts vēl pirms pārvēršanās par etiķi,» viņš sacījis.
Uz krūku lauskām atrasto nosēdumu dzeltenīgā krāsa, kā arī ķīmisko analīžu rezultāti liecina, ka senie vīndari gatavojuši baltvīnu, nevis sarkanvīnu, un ogu šķirne, ko viņi izmantojuši, ir radniecīga Eirāzijas vīnogām jeb Vitis vinifera, raksta interneta ziņu vietne LiveScience.com. Klimatologu un citu nozaru speciālistu pētījumi liecina, ka pirms 8000 gadiem šajās vietās valdījuši aptuveni tādi paši klimatiskie apstākļi kā mūsdienu slavenākajos vīnkopības reģionos Itālijā un Francijā. Pagaidām zinātniekiem nav izdevies iegūt atbildi uz jautājumu, vai neolīta laikmeta ciematu iedzīvotāji jau bija iemācījušies kultivēt vīnogas, vai arī ievāca savvaļas vīnogas. Pētnieki par ticamāku uzskata pirmo variantu, norādot, ka savvaļas vīnogu raža ir daudz mazāka nekā kultivētajām vīnogām, jo savvaļas vīnogu ziedi nespēj apputekšņot paši sevi. Lielās krūkas un fakts, ka to atliekas uzietas daudzās ēkās, liecina, ka šo ciematu iedzīvotāji par vīna trūkumu nav varējuši sūdzēties. Turklāt, kā atgādinājis S. Batjuks, Gruzijā vēsturiski sastopamas ap 540 dažādas kultivēto vīnogu šķirnes, un šāda daudzveidība ir ļoti labi izskaidrojama, ja pieņem, ka pirmie vīnogu kultivēšanas eksperimenti reģionā notikuši aptuveni 6000 gadu pirms mūsu ēras.
