Berlīnē šā gada pirmajos sešos mēnešos Vācijas varasiestādes reģistrējušas vismaz 80 noziegumus pret ebrejiem, trešdien vēsta laikraksts "Tagesspiegel", norādot, ka galvaspilsētā pastrādātie noziegumi sastāda nepilnu piekto daļu no 401 šāda nozieguma Vācijā.
Berlīnē reģistrēti gandrīz divtik daudz antisemītisku noziegumu, cik Bavārijā, kas šajā sarakstā ierindojas otrajā vietā ar 43 antisemītiskiem noziegumiem.
Šogad Vācijā sašutumu izraisīja kāds uzbrukums, kas tika nofilmēts video. Kāds sīriešu pusaudzis Berlīnē uzbruka vīrietim, kuram galvā bija tradicionālā jūdaistu cepurīte kipa. Šis incidents izraisīja sabiedrībā diskusijas par antisemītismu migrantu vidū.
Taču "Tagesspiegel" publiskotie policijas dati liecina, ka 62 no 80 antisemītiskajiem noziegumiem Berlīnē pastrādājuši labējā spārna grupējumi.
Varasiestādes norādīja, ka vēl astoņus noziegumus motivējušas "ārvalstu ideoloģijas", tostarp migranti uzbrukuši ebrejiem aiz naida pret Izraēlu.
Policija arī reģistrējusi trīs incidentus, kuros aizdomās turamos motivējusi "reliģiska ideoloģija", kas parasti nozīmē islāmistus. Tikai trīs noziegumi saistīti ar galēji kreisām idejām un četros gadījumos vispār nav konstatēta kādas ideoloģijas ietekme.
Galēji labējie grupējumi kopumā nodarījuši pāri vairāk nekā 200 cilvēkiem.
Vācijas valdība publiskoja šos statistikas datus pēc Bundestāga spīkera vietnieces Petras Pau lūguma.
Taču patiesais antisemītisko uzbrukumu skaits, domājams, ir daudz lielāks, jo visi gadījumi var vēl nebūt iekļauti statistikā.
Piemēram, Berlīnes varasiestādes 2017.gada pirmajā pusē ziņoja tikai par 67 šādiem gadījumiem un par 48 gadījumiem otrajā pusgadā, taču vēlāk secināja, ka kopējais antisemītisko uzbrukumu skaits patiesībā sasniedzis 288.
2018.gada pirmajos sešos mēnešos policija arī ziņoja par vismaz 7693 galēji labējo pastrādātiem noziegumiem - gan antisemītiskiem, gan nē. Varasiestādes informēja, ka vardarbībā bijuši iesaistīti 374 cilvēki un vismaz 201 cilvēks cietis.
Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans otrdien brīdināja, ka labējā spārna grupējumi Bavārijā veic "militāra stila patruļas" un izmanto savā labā sabiedrībā valdošās bailes par noziegumiem, ko varētu pastrādāt migranti.
